печально быть антисоциальным -

Jul. 28th, 2008

07:00 am

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Šorīt pamodos un sapratu, ka nav vienalga vai mirstu. 1) Sapnī mēģināju izglābt draugus no milzu krītoša koka, par ko viņi nelikās ne zinis. 2) Apsvēru savus vakardienas plānus vienam doties kalnos, kā nedrošus, kas man agrāk liktos smieklīgi.

Tas ir vecums, kas ir atnācis? Vai arī sajūta, ka kautkas vēl jāpiedzīvo? Vai vienkārši sāku mācīties baidīties?

(1 comment | Leave a comment)

Comments:

From:[info]zintish
Date:July 28th, 2008 - 05:47 pm
(Link)
tu zini, es to norakstiitu uz vecumu.
stulbi skan.
bet arii pati esmu noveerojusi, ka shaadas/taadas lietas, kas agraak bija ok, vairs nedaru, ne gluzhi tapeec ka baidiitos, bet tapeec, ka nav iipashi praatiigi, aka ej nu sazin kas var gadiities..
(Reply to this)