Jēē, beidzot Stockmanā -60%!

Ieguvis jaunu matu griezumu, uzskatīju, ka biju tiesīgs doties tusēt. Pa ceļam satiku sievu, kura jauno matu veidolu nokomentēja ar vārdiem "atkal puika". Nemaz nezināju, ka vakara gaitā šis raksturojums izrādīsies liktenīgs. Tomēr pirms likteņa ironijas paguvu beidzot uz "Kubas" laimīgo stundu, kas arī noteica toni visam vakaram (divi Mai Tai viena vietā). Toņkārta iekrāsojās bioloģijas laboratorijās, kur Nikolajs stāstīja, kāpēc viņu visi sauc par veco dirsu (kaut gan jau tosta sākumā viņa kolēģe izteica klusu repliku, ka Nikolajs ir vienīgais, kurš pats sevi tā sauc), bet es ik pa laikam kļuvu par Jāni. Te Jānis, te Andris, te atkal Jānis. Kā Andris devos uz pārdaugavu, kaut gan bija doma braukt ar tramvaju, bet pieturas taču slēgtas, tāpēc pa Kokļu ielu (tralalā) nokļuvām pie Arnīšiem, tur arī Kaprānu atstāju beidzot, bet devāmies atpakaļ uz centru, šoreiz ar mašīnu. Uz "Pienu".

Un lūk, likteņa ironija, trīskāršs aplauziens un izgāšanās. Sākumā mūs "Pienā" neielaiž, jo, lūk, ir taču slēgtais vakars. Visi kā pēc ceļu satiksmes negadījuma ņem savus mobilos un zvana VIP, kuri tusē "Pienā" un varētu mūs ielaist. Domāju, ka es taču nevaru zvanīt sievai, lai viņa piezvanīt tam sargam un stingri noteiktu: "IELAID MANU VĪRU!" Ar to vēl nepietika, ka Edgars tomēr kaut ko noblefoja apsargam un viņš bija gatavs laist mūs iekšā, nē, viņš pateica, ka "visiem te nav 21". Ar pirkstu parādījis uz mani, viņš noteikti nodomāja to pašu, ko mana sieva: "Puika!" Savukārt trešā reize bija vienkārši vakara ilustratīvākā daļa, kad neizlūdzoties ne "Piena" mēbelei Serjožinu, ne arī, piemēram, diplomātu Edgaru, pats devos pie DJ, lai palūgtu kaut ko no Maikla Džeksona (tas taču tagad ir stilīgi, vai ne?). Pēc nepilnām piecām sekundēm, visa deju grīda redzēja, kā DJ vairākas reizes kustina savu galvu no labās uz kreiso pusi, skaidri domājot ar to: "No MJ tonight, puika!"

sveetaa_seeta  atņem man savu Orvela fermu un 1985!

No pirmajām divām atvaļinājuma dienām man vien atmiņā paliks neatlaidīga klaiņošana pa pārtikas veikaliem, lai iegūtu cerēto produktu (vakar apstaigāju sešus veikalus, lai iegūtu noskatītos vistas pusspārniņus), jo kulināriskās izvirtības man ļoti patīk. Tāpat atcerēšos, ka vēl joprojām slimoju ar vasaras kaiti "auto kondicioniera saaukstēšanās". Radi teica, ka tā ilgst divas nedēļas, esmu mazliet pāri pusei. Tātad nākamnedēļ, kad ar telti brauksim uz leišiem, tam vajadzētu beidzot beigties. Esmu jau noslēguma fāzē, kad ir klepus.

Es nemaz nelaiskojos.

Ja es būtu klīrīga meitene, es tagad raudātu par to e-pastu, ka atkal esmu kārtējo reizi pirmais aiz svītras. Bet tā kā tā ir jau kurā reize (mēģinājums tikt 1. ģimnāzijā; stīpa uz ASV u.c.) un tomēr neesmu klīrīgā, tad esmu dusmīgs un nykns. Mazs mierinājums, ka esmu waiting listē. Ko, iet un nošaut kādu?

"Mūsu priekšrocības ir šīs fakultātes sniegtās iespējas - gan pilnveidot sevi akadēmiski, gan praktiski. Iespēja iesaistīties projektos, pierādīt savas prasmes un zināšanas, dalīties domās un apmainīties ar viedokļiem - tas viss ir nodrošināts nepārtraukti, it īpaši studējot maģistrantūrā. Šie augstie rezultāti sasniegti pateicoties centībai, atbildībai un personīgajai motivācijai. Protams, tas nebūtu iespējams bez pasniedzēju spējas dalīties zināšanās un attieksmes, ar kādu mēs tikām sagaidīti ik vakara lekcijās, kopējās pozitīvās atmosfēras fakultātē. Īpaši liels ieguvums visiem šīs fakultātes studentiem ir izcilā bibliotēka ar bagātīgo literatūru un elektroniskajiem resursiem, kas nenoliedzami ir palīdzējis mums sasniegt šīs virsotnes augstāko punktu. Gandarījums par paveikto ir liels, taču tikai mēs katrs pats zinām, cik daudz tas no mums ir prasījis... Draugu un tuvinieku atbalsts, kursa biedru saliedētība ne tikai īslaicīgā periodā, bet abu studiju gadu laikā ir neatsverams atbalsts izciliem panākumiem," atzīst Inese Salmiņa, viena no LU SZF maģistrantūras 11 absolventiem-izcilniekiem. Šogad komunikācijas zinātni ar izcilību beidz arī Aleksis Jarockis, Alise Ķezbere, Klinta Ločmele, Olga Procevska un Vera Zajeca.

Pēc šitādām Jāņu brīvdienām jāpiekrīt mātei, ka ir vēlme, lai tie pēc iespējas ātrāk beigtos. Kopumā bija varen plašs maršruts un pirmo reizi izmēģināts wayfinder navigators. Vakardien mana atklimatizēšanās sasniedza augstāko punktu - sāku ģ vietā teikt g un citas vietējās izloksnes. Bet šodien tiešām varētu aiziet mierīgi pasēdēt "Pienā", paurbanizēties.

Plānoto priekšējo bremžu kluču maiņas vietā:

Visi četri bremžu kluči
Abi priekšējie lodbalsti
Priekšējie bremžu diski
Aizmugurējā labējā stabilizatora atsaite


Balsojam par Šleseru vēl!

Ellas Ivanovas slepkavības lietā apsūdzētais Ludvigs Antonovs ir stilīgs džeks!

Sviķis kā vienu no galvenajām priekšrocībām viņa jaunajai darbavietai minēja, ka birojā nestrādā neviena sieviete.

Nedēļas nogale bez alkohola, bet daudz ūdens. Atklāta peldēšanās sezona cienījamā Misas upē (turklāt divreiz un līdzi nebija peldbikšu, tā kā pa smuko!) un redzēts saullēkts. To pēdējo gan pavadīja gan tāda sintētiska piegarša, jo neba kā pieklātos visu nakti sēdēju pie ugunskura un runāju par dzīves jēgu, bet gan kā sarunāts manu gulēšanu pārtrauca holandiete, kura lūdza, lai tagad nu braucu viņai pakaļ uz salidojumu, beidza ballēties.

Es tikmēr mājās noskatījos neinteresantāko filmu ar Andželīnu Džoliju galvenajā lomā "Dzīve vai kaut kas tamlīdzīgs". A. Dž. lūpas ir pietiekami erogēnas, lai spētu noturēt manu uzmanību garlaicīgajam sižetam par mīlestības un karjeras neiespējamo apvienošanos + izšķirties taču var piecu minūšu laikā. Līdz ar to gaužām maz esmu izlasījis lekciju kursa "Dzimte & Dzimums" jeb [kā mēs kursā to saucam] Seksa obligāto literatūru. Tomēr ar to pietiek, lai Latvijas lauku hierarhiskās dzimumu attiecības man šķistu neizturamas un šausmīgas. Tā nu es te sēžu un saprotu - jo vairāk es mācos, jo mazāk ir skaidrības un pacietības. Kļūstu negudrs. Varbūt mans krustdēls būs gudrāks. Uz to arī jādzīvo, kamēr pašam savu bērnu nav vēl. Šajā nedēļas nogalē tiktāl sadraudzējāmies, ka pēc trīs dienu kopā būšanas vakarā mājās pirmo reizi kāds mazs ķipars sāka pietrūkt. Jāiemācās līdz vasaras atvaļinājumam pamperus mainīt un tad [kā teica Ojārs Vācietis] "iesim to starpbrīdi nodzīvot".

Ja es esot nosaukts par "ģēniju" SZF un tur varētu būt vietēja mēroga slavenība, tad holandiete ir Aknīstes vietējā slavenība. No nākamajām paaudzēm kopumā vēstījums par viņu ir - publiciste, kas pabijusi arī ārzemēs.

Japānas stipendijai pieteikušies vairāk nekā 10 cilvēki. Arī es.

Man šķita, ka šorīt zied liepas.

Man šķita, ka viņa vienkārši paskatījās uz nodoto asins paraugu un pateica: "Izskatās pēc trešās grupas." Kad vaicāju, vai tā ir reta parādība, laborante noteica, ka "nu nav tā biežākā". Tagad izlasīju, ka B grupas asinis ir vien 20% cilvēku (salīdzinājumam - populārākās ir 37%, bet ceturtā, nepopulārākā grupa ir vien 7%). Tā kā esmu viduvējība. Šodien vēl izlasīju, ka Valsts asinsdonoru centrā šobrīd nepietiekamā daudzumā ir 0 un A grupas rēzus negatīvās asinis, tāpēc esmu mierīgs, taču pirms divām nedēļām centram trūka manas asiņu grupas ar negatīvu rēzusu. Es gan nezinu, kāds man ir rēzuss, tāpēc varbūt nav tik traki.

holandiete man noteikti neticēs, ka es vispār šobrīd dodos uz Viļņu, bet tik tiešām Eurolines autobusos ir gan štepseļi datoram, gan bezvadu internets. Un maz pasažieru!

Var jau uzskatīt, ka mana vēlme pēc baseina viesnīcā ir īstenojusies, bet es netaisos par to maksāt. Būšu tur nākamās nedēļas otrajā pusē. Kādam gan tas būs "inconvenient".

Vienīgais prieks, ka lietus dēļ nomazgātas istabas augu lapas un mana žakete un bikses. īsts pavasara lietus, kuram pienākas būt siltam un slapjam, bet atšķirībā no ziemas slapjdraņķa tas nekož līdz kaulam.

Es rīt jau būšu Briselē. Tik bieži sanācis tur būt, ka jau liekas tā tāda Daugavpils, kura tālu, tāpēc nebrauc bieži.

Laikā, kad man horoskopā ierakstīts, ka šodien mīlestībai nepiemērota diena, sievai teikts, lai pamudina mīļoto uz labiem darbiem. Bet es darbā sveicu trīsdesmitgadnieku un paužu, ka tas nav nekāds briesmu vecums, bet gan tāds, uz kuru tiekties, jo tad vairs nevar teikt, ka esi par jaunu kaut kam. Un arī par vecu ne - tieši laikā.


Tikai jāatceras, ka pateicoties vienai stulbai komēdijai, līdz 30 gadiem esmu apsolījies iemācīties spēlēt ģitāru.

Neticami, bet pirms piecām minūtēm es pabeidzu darīt to, ko jau biju samierinājies, ka šodien neizdarīšu (protams, ka tas ir saistīts ar studijām)

Pētījumā noskaidroja, ka tiem jauniešiem, kuri jauc enerģijas dzērienus ar alkoholu, ir divreiz lielāks risks, ka pēc ballītes būs nepieciešama mediķu palīdzība vai viņi vadīs auto dzērumā. Divkārt palielinājās arī iespēja, ka šie studenti kādu seksuāli izmantos vai arī tiks seksuāli izmantoti.


Oho, te jau zinātne pilnīgi sajaucas un aizvieto reliģiju - pilnīgākie jauno laiku ticējumi - ja dzer alkoholu un enerģijas dzērienu, tad tevi seksuāli izmantos. Laipni lūgti zinātnes gadsimtā!