|
Apr. 16th, 2020|11:26 pm |
Es asi reaģēju, kad redzu relatīvistiskas tendences, jo man liekas, ka paviršas zināšanas par relatīvismu un postmodernismu (kādas tās ir arī man) pilsētas-hipster-kreisajos rada kaut kādu "kāda starpība"/"viss tāpat ir bezjēdzīgs"/"tas ir tikai tavs viedoklis" attieksmi, kas ir ļoti bīstama. Jo tā iespējams veicina slīdēšanu pa labi. Šādas paviršas izpratnes dēļ, piemēram, ir vieglāk noticēt, ka tiešām ir "alternatīvi fakti".
Tad, kad es savā bērnišķīgajā veidā minēju redukcionismu, es negribēju noliegt, piemēram, postmodernismu, kas mums pareizi atklāj, piemēram, iepriekš neievērotas struktūras, kas ir pamatā daudzām zinātniskām praksēm, autoritātēm utml.
Bet, manuprāt, postmodernismam ir robežas.
Es piekrītu Čomskim, ka ir kaut kādas universtālas shēmas/struktūras, kas ir valodas pamatā. Un ka materiālā realitāte (tātad arī ekonomika) un no tās izrietošie varas spēļu likumi ir universāli. Tāpēc arī rodas ļoti konkrētas varas spēles, kas vienmēr atkārtojas. Tā ir matemātika. Tā nav relatīva. (Es to centīšos arī vēlāk parādīt). Paviršs relatīvisms rada risku kļūt pofigistam un paiet garām, kad vergturis sit vergu. Ja zina, ka varas spēles ir universālas, tad kļūst skaidrāks, ka (un kāda) pozīcija ir jāieņem. |
|