|
Jan. 8th, 2020|02:01 pm |
citiem vārdiem, ja rūpīgi (analītiski) skatās uz lietām, tad nebūtu iespējams tām piešķirt viennozīmīgu morālu statusu, tāpēc šāda statusa piešķiršana norādītu uz nedomāšanu (dogmatismu)
cita interpretācija ir, ka nacisms varbūt tev liekas kā pietiekami nezināms lielums, lai rūpīgāk uz to paskatoties atklātos, ka tas nemaz nav tik nosodāms
abos gadījumos izskatās, ka tu man pārmet nedomāšanu, jo novienkāršo teikto līdz bļaušanai, tāpēc pamēģināšu atbildēt rūpīgi
pirmajā gadījumā nacisms gan kā ideoloģija, gan kā tās īstenojums dzīvē, ir izmantojams kā viens no skaidrākajiem iespējamajiem paraugiem kaut kam viennozīmīgi nosodāmam, un sīkāka izvērtēšana to neatspēko, bet pamato.
otra iespēja ir vēl nejēdzīgāka, un, faktiski, ir stulba sajūta pat uz to atbildot; viena no 20. gs. galvenajām parādībām nav nezināms lielums. cita lieta, ja tev personīgi tas nav labi zināms vai arī gribas lai būtu nezināms, bet labvēlīgāka interpretācija ir stulbumus
par manu it kā nedomāšanu varu teikt, ka visa šī saruna ir sākusies, jo es aicinu rūpīgāk izvērtēt zināmu cibiņu pausto (piemēram, tā izcelsmi). tādas atbildes kā tava, savukārt, tikai aptuveni attiecas uz būtību, un es nejūtos neattaisnots izmantojot to kā piemēru vājai domāšanai |
|