| tas pats |
[Jan. 19th, 2009|10:55 am] |
es aizdomājos par vēl dažām "čuja" (patīk šis termins) niansēm. divas es jau pieminēju citviet, ka paļaušanās uz intuīciju un emocijām neņem vērā nebeidzamos piemērus, kur tās kādu ir pievīlušas, kā arī parāda nezināšanu par psiholoģijas skaidrojumu, kāpēc cilvēkiem ir ne tikai iespējams, bet pat tendence kļūdīties. būtībā, sanāk tā, ka intuīcijas piekritējs vai nu uzskata sevi par tik īpašu, lai uz viņu tā iespēja apdedzināties neattiektos, vai arī to risku uztver kā mazāku, salīdzinot ar zinātnisko pieeju, un tas šķiet nepamatoti, godīgi paskatoties uz šo metožu augļiem.
parasti gan tādi pieņēmumi notiek fonā un argumentos tīrā veidā neparādās, bet īpaši antiintelektuāli cilvēki ir izņēmums. spilgts piemērs tam bija nesen, kad kāds, ko man ir slinkums pieminēt konkrēti, salīdzināja zinātnisko pieeju ar "krāniņu mērīšanos", piebilstot, ka intuīcija viņus vēl nekad nav pievīlusi. ir viens liels iemesls, kāpēc tā ir kolosāli dumja lieta, ko pateikt, un tas ir, ka, vadoties tikai pēc nojautām, vienīgie veidi, kā noskaidrot to pareizību vai nepareizību, ir vai nu citas nojautas, kas jebkurā gadījumā apstiprinātu sevis kā metodes pareizību, vai tiešā pieredze, kas nav pieejama vairumā abstrakto jautājumu. ja jau tu pat nopietni neaizdomājies, piemēram, vai tavas emocijas gadījumā neietekmē tavas nojautas, diezin vai tu paceltu kaut pirkstiņu, lai to pārbaudītu empīriski. drīzāk tu vienkārši turpināsi domāt, ka realitātei ir kaut kāds pienākums atbilst taviem mīļākajiem priekšstatiem par to.
par laimi, intuīcijas metodei ir konkurence zinātniskās metodes veidolā, un mēs varam salīdzināt to augļus. zinātnes metodes izraisītais posts, par ko tā tiek kritizēta, galvenokārt nāk no fakta, ka tā tiešām darbojas un dod negataviem cilvēkiem pārāk daudz varas, kā stiprus kara instrumentus un plašas iespējas ekspluatēt dabu. no otras puses, zinātne ir devusi atbildes uz daudziem no lielajiem dzīves noslēpumiem, kliedējusi aplamus un kaitīgus priekšstatus, un atbildīga kaut vai par iespēju antiintelektuāļiem izplatīt savus viedokļus internetā. tieši tāpēc es teicu, ka zinātni noniecinošiem cilvēkiem vieta ir mežā, jo viņi nav pelnījuši tās nopelnus.
salīdzinot ar to, kas tieši cilvēcei ir nācis no "sirds reģiona"? varētu sākt ar gandrīz visām ļaunajām idejām tās vēsturē, kā raganu medībām u.c. piemēram, nevarētu teikt, ka Hitleram (lai Godvins man piedod, negribas domāt labāku piemēru) būtu bijis jelkāds zinātnisks iemesls holokaustam, taču par viņa jūtām var būt drošs. pat tā laika labākās zinātniskās teorijas runāja pretī viņa murgiem par rasēm u.c. lietām.
protams, jūtas un sirds ir atbildīgi par praktiski visu, ko mēs saucam par mākslu, bet nevar apgalvot, ka no tā ir jāatsakās vispār, lai pieņemtu ideju par prāta priekšroku nesaskaņu gadījumā. ja arī no tā kopējā pasaules aina paliek mazāk romantiska, tā ir pieņemama cena, lai izvairītos no agrāk pieredzētajām un briestošajām problēmām. cilvēkiem aizstāvot pretējo, relatīvistu viedokli, viņi samazina zinātniskā skepticisma spēju cīnīties, piemēram, pret citu lētticību ekspluatējošiem krāpniekiem. |
|
|