| |
[24. Okt 2017|12:31] |
Pagaišajā nedēļas nogalē tika aizvadīts Alūksnē kārtējais rogaininga pasākums, neilgi pirms sacensībām viena meitene meklēja pārinieku, takā viņu zinu diez gan labi, tad jau iepriekš nobrīdināju, ka būšu enkurs. Viņa iesākumā gribēja atrast meiteni līdzskrējēju, lai vismaz kaut kādās normālās vietās var tikt, bet beigās nācās iztikt ar mani.
Sarunājam, ka brauksim kopār ar viņu no Rīgas sestienas rītā 6os. Kaut kādā brīdī viņai plāni mainās un viņa pēc rogaininga nolemj palikt Alūksnē teltī, man šāda ziemas ekipējuma nav ar ko teltī gulēt un es meklēju citu transportu, kas mani ir gatavs nogādāt arī apakaļ, tas arī veiksmīgi tiek atrasts. Sestdienas rītā ar nelielām paģirām ieveļos mašīnā netālu no salu tilta, transportu nomainam Juglā un esam gatavi doties tālāk. Visi tādi drūmi nopietni neko daudz nerunā un pēc pusstundas es pilnībā atrubos, lai pamostos pie pagriezien uz Alūksni. Autovadītājs nedaudz brauc kā nedataisīts šūmahers, bet ņemot vērā, ka esmu nedaudz paģirains, tad pārāk tam nepievēršu vērību, jo iepriekš dzērušam man liekas, ka visi brauc neatdekvāti.
Sacensību centrā satieku savu pārinieci, kam ir dzimšanas diena, protams esmu jau paspējis par to aizmirst, kamēr devos uz pasākumu un neesmu nekādu simbolisku dāvanu pat sagatavojis. Saplānojam distanci, kurai principā ir tikai divi varianti sākumā pilsēta un pēc tam mežs, vai otrādāk. Kaut kāda starta murmulēšana, kur var skriet, kur nē - šis izrādās ir spēcīgs faktors kādai citai komandai, kurai vajadzēja klausīties, kas tika stāstīts. Sākums tāds labs varu pat turēt skriešanas tempā līdzām savai komandas biedrenei. Pāris nenozīmīgas kļūdiņas orientējoties un pa ceļa satiekam vēl pāris pazīstamas sejas. Pēc kādām 2h nonākam līdz Alūksnes kapiem, komandas biedrene mierīgā garā seko vēl vienai komandai, man gan nedaudz dīvaini liekas brist viņiem cauri, bet nu kā ir tā ir, beigās vienai no līderkomandām šis atspēlējas skarbāk nekā mums un vēl veselam baram komandu, viņi internetos ieliek savu ceļa maršutu, kur skaidrs, ka izskrējuši cauri kapiem, kas izrādās ir aizliegts.
Pārējā distances daļā viss nedaudz slapjš, kartē nonākam līdz vietai, kur ir paredzēts 15m peldējiens (beigās izrādās, ka tur dziļš līdz kaklam), nekad neesmu pārbaudījis, kā mans organisms uzvedās šādos grādos ūdenī un komandas biedrenei laupu prieku izpeldēties, brienam caur purveli apkārt, pa ūdeni līdz ceļiem, dažviet bik virs, brr auksti, negribu zināt, kā būtu juties ar slapjām drēbēm. Turpinām virzīties uz priekšu komandas biedrenei vairs tik labi neturos līdzām. Pēc 4,5h saprotu, ka ceļi sāk iebilst pret šo pārslodzi un saku komandas biedrenei, ka būs jāiet, jo paskriet, ja gribam tikt līdz galam vairs nevaru. Izrādas ja neskrien, tad uzreiz sāk palikt auksts un sāk salt rokas, bet nu ir kā ir un savādāk nebūs. Pārplānojam maršutu un palēnām dodamies uz sacensību finišu, beigās izrādās labi, ka tā jo esam finišā aptuveni 1m pirms kontrollaika beigām. Nedaudz klibs, bet priecīgs par izdevušos pasākumu, lai uzvarētu izrādījās, vajadzēja savākt visus punktus, kas ar mūsu skilliem diez vai būtu bijis iespējams.
Atpakaļ ceļā mūsu šumahers pa lietu, kur nekas nav redzams mūs vizina ar ātrumu, kas stipri pārsniedz ar kādu būtu jābrauc šādos apstākļos, tapēc pirmajā benzīntankā iepērku alu, lai mazāks stress :D
Tagad nākamais pasākums Jūrmalā jau priekšā ar čali vienā komandā, kas piedalās taku skrējienos un pagaišajā "Zobens un lemess" festā mēs ar šo izmetām 20km līkumu pēc viena keša, būs jautri :D |
|
|
