| Slapjais kaķis |
[31. Jul 2017|10:10] |
Pamazām esmu atgājis no sestdienas sacensībām, tagad var arī ko uzrakstīt.
Viss sākās ar to, ka biju sarunājis, ka komandas biedri būs darba kolēģi, viss it kā labi viņi fiziski aptuveni tik pat stipri kā es, nu varbūt nedaudz stiprāki, bet uz 6h pasākumu varētu būt aptuveni līdzīgā formā. Nedēļu pirms sacensībām abi biedri paziņoja, ka viņiem ir citi plāni un es skumīgi domāju, ka šoreiz nāksies izlaist šo pasākumu.
Pēkšņi piektdienas vakarā internetos viena meitene iemeta, ka meklē komandas biedru sacensībām. Ne mirkli nevilcinoties paziņoju, ka noteikti gribu piedalīties, pēc tam gan sāku apskatīties ar ko meitene nodarbojas, izrādījās aktīvi piedalās xrace, kas jau lika aizdomāties vai tā būtu prātīga doma piedalīties ar tik stipru pārinieci. Parunājāmies vakarā pa telefonu, es paziņoju, ka pārāk trenēts neesmu, bet viņa teica, ka skriesim tādā komforta tempā.
Sestdienas rītā dodamies uz sacensībām, spīd saulīte, nekas par neko ļaunu neliecina :) Esam sacensību vietā laicīgi, piereģistrējamies saplānojam maršutu, ar iespēju apakšējos punktus, kur organizators brīdina, ka ir ļoti grūti caurejams neņemsim, ja pietrūks laiks. Tik tālu viss ok :)
Pa ceļam uz pirmajiem kontrolpunktiem es sāku saprast, kurš sacensībās būs tas kuram būs komfortabli un kuram būs jāveļas aizmugurē :) Pirmā puse distances paiet man veļoties aiz meitenes, kas visās bildēs smaidīga un manu seju, kas tiek bildēta un izskatās pēc tādas - kad es miršu?
Pēc aptuveni 4,5h esam nonākuši līdz etapam, kuru it kā bija domā ņemsim ja pietiks laika, uz jautājumu vai ņemam, noņurdu ņemam, jo tāpat viss vienalga un dodamies pakaļ pēdējiem 4kp. Esam pārvarējuši atkal kādu 1km purva slīkšņas posmu, kas paliek ar vien grūtāks, tāpēc ka esmu izvēlējies nepiemērotu apģērbu šortus, katra kustība izsauc vēlmi iekviekties, kad kāds zars pieskarās kājai.
Savācam pirmo no četriem punktiem un šeit varu pirmo reizi pa distanci būt noderīgs arī orientēšanās ziņā, jo meitenei ar nedaudz piemeties vadātājs. Tad dodamies uz vienu no skarbākajiem peldēšanas posmiem, iepalieku jau pamatīgi, pašam sajūta, ka knapi tusnīju. Nokļūts pie vēl viena punkta, pusdzīvs iztraušos no ūdens nobildēju smaidīgo komandas biedreni, kas uz manu ņurdienu, ka vajadzētu beigt un doties uz finišu saka, ka vēl tikai 2kp un Tu tak atpakaļ negribēsi peldēt? Nu uz šo, nākas vien piekrist. Nākamais etaps ir pa sakritušiem kokiem, kur veļos vēl lēnākā ātrumā, vienā brīdī esmu jau no komandas biedrenes atpalicis savus 30m, man parādās doma, pakrist un pagulēt. Viņa laikam saprotot, ka ar šitādu vārguli var neiekļauties kontrollaikā man iedod sporta želeju, no kuras visu pasākuma laiku esmu atteicies, iestumju to māgā un kaut kādas mistiskās spēka rezerves uzrodas. Savācam pirmspēdējo kp un kustos aptuveni tādā pašā tempā kā viņa. Tagad atliek pēdējais posms ar kādu 50m peldējumu līdz pēdējam punktam. Vēl viena komanda aizdodas peldējumā un pēc kādām 5 min ir jau ārā un dodas uz finišu, paskatos uz kājām saprotu, ka iet apkārt būtu nežēlīgi sāpīgi un vienojamies, ka peldam arī pakaļ. 50m tiek pieveikti iztraušos krastā, paguļu peļķē kādas 2 min un varam doties uz finišu, man tiek paziņots, ka atpaliekam no plānotā laika un nāksies paskriet pēdējos 400m, atliek atkal tikai noņurdēt par šādu sadismu un sākt skriet, pa laipu tas izdodas samērā viegli un esmu pārsteigts, ka tik ātri. Finišā beigās esam 5min pirms kontrollaika beigām. Sabildējāmies pie plakāta un viss laimīgi beidzies. Skaitot punktus izrādās, ka esam vienu punktu priekšā ceturtajai vietai. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}