Sorry par offtopic: tikko runāju ar vienu uzņēmuma vadītāju, kura atlaidusi darbinieci, jo viņa esot bijusi depresīva un ņēmusi slimības lapas tieši saistībā ar savu mentālo stāvokli. Stāsts, protams ir daudz sarežģītāks - pārbaudes laiks, meitenei mijās lieliski rezultāti ar dienām, kad visa diena tiek noraudāta (darba vietā) un pēc būtības iemesls atlaišanai bija nevis depresija, bet gan nespēja ar to tikt galā darba vietā (jā, es speciāli pajautāju). Tā kā drīzāk ieteikums būtu pamazām parunāt ar vadītāju, saprast vai viņa ir apmierināta ar Tavu darbu un tikai tad atklāties, ka reizēm izdarīt lietas par 100% prasa nežēlīgi daudz pūļu no Tavas puses..

Bāc, es sajutos tik īpaša, ka Tu tā speciāli pajautāji un man izstāstīji! Paldies Tev! Šis piedāvā idejas tādam mazliet pakāpeniskākam veidam, kā to sarunu vest pretstatā tādam BAM! man ir depresija, pielāgojiet man vidi! Bik drošāk liekas. Lai gan tajā pašā laikā bail, ko tad viņa atbildēs uz manu jautājumu! 😀

❤

Nav jau tā, ka es speciāli par Tevi jautāju :D vnk mums tur ik-perioda neformālā pieredzes apmaiņa (lasi - paraudāšana uz pleca, cik viss slikti ar darbinieku resursiem) un tad sāka stāstīt un tad jau es zināju uz kuru pusi saruna jāvirza (no šī brīža sākas "speciāli" :)) ). Jā, es noteikti domāju, ka vajag pamazām pamazām.. Pēc būtības, no vadītāja puses ir, lai darbinieka performance nekristos un viņš nesajuktu prātā.. :)

Es tā arī apmēram nojautu par to speciāli, bet nu kāda manis daļa cerēja, ka izliksies, ka izdarīji statistiski reprezentatīvu kvalitatīvo pētījumu tikai par godu man. :D

Vispār ir forši nesajukt prātā no jebkuras puses! :D

Lai cik ļoti man gribētos izpatikt nepazīstamām meitenēm, tomēr arī man ir savas robežas :D
bet ja jau cerēji, tad challenge accepted - apjautāšu man pazīstamos vadītājus, ar kuriem sanāk +/- ikdienā saskrieties.. varbūt kaut kāda vidējā temperatūra slimnīcā uzzīmējas :)

Jā, es tieši nesen atklāju, ka ir fobija (vai slimība) kad baidies no tā, ka sajuksi prātā.. un guess what.. viena no manām retajām bailēm :D

Nost ar robežām! :D

Bet, ja nopietni, tad nē, robežas ir baigā vērtība!

Es saprotu tās bailes. Vai nav tā, ka pašas šīs bailes liecina par to, ka nesajuksi? Jo, ja būtu jau sajucis, nevarētu baidīties?

Būtu interesanti paskatīties Tavā prātā un uzzināt, kāpēc Tev ir tā un kas tādas bailes izraisījis. :)

Varbūt viņa draudzene iebildīs? ;) Bet jauki, ka esiet atraduši viens otru.

nopietni??? šis ir reāls stalkings..

..nē, kapēc? arī lasu šo lapu, tāpēc ieraudzīju. man tiešām prieks, ka esi atradis, ko meklēji vai nemeklēji! :)

What

Kur Tu te saredzēji kāda atrašanu?

laba atbilde. :)) puikām tādas atbildes patīk.

Es nezini, ko Tev notrigeroju, bet man žēl, ka tā.

*nezinu

Šis ir iemesls kāpēc rakstu zem atslēgas, jo ir cilvēki, kuriem nav nekādu robežu...

varbùt tu pats pārkāp kāda robežas, tāpēc tev tā "gadās"? atkārtoti...

Es nezinu, kas darās Tavā galvā un ko Tu esi safantazējusies, bet lūdzu liec man svētu mieru. Tiec galā ar savu dzīvi, pirms izsaki absurdus pieņēmumus un izdomājumus par svešām.

vai arī es tomēr "trāpīju", tāpēc ir tā, kā ir tagad. tikai negribi atzīt sev pats.

un es Tevi neizsekoju, tas sanāca nejauši, jo nebija, ko lasīt un kļuva garlaicìgi.;)

bet tā es, protams, zinu, kur tu dzìvo. noiešu šovakar garām. :)) joks.