Pazīstama situācija ar runām par pašnāvībām. Daži neveikli mēģinājumi. Kad pati lūdza, lai ved uz Strenčiem, uzkavējās tur pašu minimumu un tad laidās mājās. Viss sākās no jauna. Principā, ja cilvēks nav gatavs tikt ar sevi galā un nopietni sākt risināt savas problēmas, manipulācijas ar tuviniekiem kaut kādu emocionālo caurumu lāpīšanai var ilgt bezgalīgi. Tad ir jārūpējas pašiem par sevi. Vēlu izturību.

Liels paldies par komentāru, šis palīdz. Izturību Tev un izturību mums! :) Tas, kas besī visvairāk, ir vismazākā māsa, kam tajos apstākļos jādzīvo. Viss pārējais būtu nogriežams, bet grūti tajā purvā mazo atrast.

Mani vecākā māsa, kad viņai pašai bija kādi 20 gadi, bet man – ne vairāk par četriem, ņēma ar otru mazo māsu uz savu dienesta viesnīcu citā pilsētā. Es tikai tagad tā reāli saprotu, ko viņa ar to mēģināja saglābt. Un daļēji es viņai esmu pateicību parādā, ka viņa bija tas cilvēks, kas parādīja ceļu ārpus morāles deģenerācijas. Tā ka - par mazo ir jācīnās, viņai labais paraugs var vēlāk nozīmēt visu dzīvi. Jo tāpat nebūs viegli.

Forši, ka Tev bija tāda māsa! Man arī palīdzēja vecākais brālis, māsīca, tante un vēl radinieki. Tad arī es nesapratu, cik nereāli svarīga ir tāda palīdzība. Jāpalīdz mazajai, tur nav šaubu!

Par apgādību laikam gan labāk derētu sazināties ar kādu kompententu iestādi, kas visu procesu izskaidrotu. Droši vien ļoti garš un sāpīgs process bez garantijas, ka izdosies novest līdz galam. Jo ko tad tu viņiem teiktu? Vai tev ir kaut viens dokuments, kurš apliecina mammas nespēju adekvāti parūpēties par meitu? Ja nav, tad līdz tādam ir jātiek. Tā var būt ārsta uzstādīta diagnoze varbūt, bet, ja pat tādu dabūt nav reāli, tad tas viss ir diezgan bezcerīgi.

Bet tu jau mammai vari teikt - "mēs saprotam, ka tev tagad ir ļoti grūti, tāpēc parūpēsimies par māsu jau tagad. Mums visiem tā būs vieglāk". Protams, nepazīstot cilvēku, es nezinu, kā tas var nostrādāt.

Es šodien pētīju likumdošanu un arī secināju, ka diezgan bezcerīgi.

Pagaidām esmu viņai nokomunicējusi savu gatavību mazo paņemt pie sevis. Meklēšu arī citus veidus, kā diskrēti mazo pabalstīt. Būs labi, mēs visi tam pašam kūlāmies cauri, galvenais likt laipiņas cik nu var. :)

es tavā vietā noteikti zvanītu bāriņtiesai vai soc.dienestam, viņi zinās viskonkrētāk, tur var arī sakarīgi anonīmi parunāties, nenosaucot vārdus adreses un detaļas, viņi izstāstīs kas un kā, īpaši bāriņtiesa var sīkāk par to, kā atšķiras dažādi bērna paņemšanas veidi (aizgādnība/aizbildnība etc), kādas ir prasības, ja ej uz terapiju pie terapeita kas ar šo ir saskārusies, noteikti to pārrunā gan no savas veselības aspekta, gan praktiskā. ir jau vēl arī bērnu tiesību aizsardzīabs inspekcija, ir viņiem jābūt arī infotālrunim. jo nu no praktiskā viedokļa, ģimeni apsekojot ir svarīgi lai bērnam ir sava guļvieta, kur nolikt mantas/drēbes (plauktiņš/skapītis), ienākumu pietiek un ir pilns ledusskapis un šo visu tu vari nodrošināt, un tas, ka pieaugušais cilvēks ir sakarīgs un atbildīgs - nu tas ir baigais pluss
šo es iesaku, jo ir jau arī palīdzība un darbs ar ģimeni, tieši emoci.atbalsts/psihologa konsultācijas ko katra pašvaldība piedāvā jo ar riska ģimenēm strādā un varbūt ka šāds bezmaksas atbalsts palīdz mammai sevi labāk savākt

par tiem pašnāvības draudiem -ja tiešām reāli, Strenči laikam, bet es ieteiktu arī to 'ielikšanu iestādē' kā reālu atbildi uz manipulāciju. ir slikti? ej ārstējies! bet nu es esmu tik daudz manipulāciju atēdusies (Paldies Dievam ne šādu), ka vienreiz vīramātei kura paspēlējās ar tādu ideju pateicu lai iet un karas, kādēļ gan lai viņai nesanāktu, noteikti nav tak nemaz tik sarežģīti. aprāvās, iespējams apvainojās, bet kopš tās reizes šo neesmu dzirdējusi ne reizi. un vēl jau ir māsas jautājums - kur viņa paliek ja Strenči, reāli apdomājiet ar brāli un izrunājiet. bērns mājās nav sarežģīti, bet tas nav arī vienkārši, vairāk jāpiedomā praktiskas lietas un loģistika. un ja māsa reāli būs pie viena no jums, nu tad jau runāšana ar bāriņtiesu ir daudz vienkāršāka un konkrētāka

Paldies. Uztaisīju skrīnšotu, lai varu šito kādā brīdī realizēt. Tev ir tiešām labas idejas.

Pašnāvības draudus šodien (laikam) atrisinājām ar Tevis iedvesmotu ziņu: "Žēl, ka Tev ir grūti, bet Tu esi pieaudzis cilvēks, un mēs esam pieauguši, un mums katram ir sava dzīve, par ko pašiem jāuzņemas atbildība. Ja vajag piezvanīt ātrajiem, Strenčiem vai paņemt Vismazāko pie sevis, varu palīdzēt. Ja nē, negribu vairs saņemt līdzīgas ziņas ar mājieniem par pašnāvību. Šo pašu info nodošu brālim un māsai. Nākamreiz, kad saņemsim šādas ziņas, domāsim, vai nevajag zvanīt atbildīgajiem dienestiem."

Ar to pagaidām problēmas ir beigušās.

vai, es galīgi negribēju mācīt kā dzīvot, kas tev ir jādara u.tml. es vnk svešā cibā skaļi domāju. un es jau arī tā pateicu, jo nebiju gulējusi un man tobrīd galīgi nebija iekšā uķipuķināties un pašnāvība ir sāpīga pieredze.
man vnk vecmammas sakarā bija ļoti laba pieredze ar soc.dienestu. bet nu ja cilvēkam ir šādas tieksmes, pat ja manipulācija, visticamāk tur ir arī kādas diagnozes un tas jau arī ietekmē komunikāciju u.tml.
bet nu noteikti ir arī par šo sakarīga literatūra latviski, kaut vai tajā pašā 3td.lv varētu būt, tur daudz kas no psiholoģijas ir pieejams un bez maksas

Man Tavas domas palīdzēja noformulēt un strukturēt pašai savas. :)

Diagnozes noteikti ir, bet nu ne visi ar savām diagnozēm strādā.

Par tādu 3td nezināju, bet kopumā jau kaut kāda teorija ir iegūta, tikai jāprot pielietot. :)