|
|
Saturday, May 9th, 2026
|
2:28a - dārgā dienasgrāmata,
neesmu rakstījusi nedēļu, kas ir slikti, jo nevarēju vārdos procesēt savas emocijas pati sev. tā arī šī nedēļa kļuva par amerikāņu kalniņiem. jūtos stulbi, pievilta un apčakarēta, bet esmu stingri izlēmusi, ka manas nākamās asaras būs laimes. beigās atkal esmu pārāk daudz. ir ērti, kad attiecīgas privilēģijas tiek uzdāvātas. dāvātās priekšrocības ir ērti manipulējamas, grozāmas pēc saviem ieskatiem. tās nepieprasa atbildes, nepieprasa drosmi, nepieprasa pārliecību sevī un var ērti vilkt ilgāk, ilgāk, ilgāk, cik tīk pašam. tāpēc dāvātājiem ir jāapstājas pretī ar spoguli un jāuzdod jautājumus. jādara to, uzdodot katru jautājumu atkailinot visu, ko nevar apģērbt. kā arī, lai otrs sadzirdētu pats savu atbildi. tā turpmākie jautājumi kļūst atbildēti bez vārdiem. šodien redzēju sievieti, kas spoguļojās pieturas atspulgā.
ir noticis tik daudz, bet vārdi tik grūti nāk. bieži apskauju savas plaukstas. kaut kas krūtīs mītošs dara par sevi zināmu. pieprasa smagumu un spiedienu. katru reizi, kad nēsāju savu sirdi redzamu pasaulei, apzinos, kādi riski nāk ar to. tāpat katru reizi izvēlos tieši to ceļu. bet, ja tā nedarītu, tad ar mani nenotiktu brīnumi gandrīz katru dienu. kā, piemēram, saskarsme ar vīrieti ar ūsām no šodienas. vai arī garāmgājēji retāk saņemtu komplimentus. šodien neuzrastos kutinoši aizraujoša radošā ideja. ziedu veikalos trūktu pircēju. ja tā nebūtu, mana vulkāna lava neinficētu ar manu pa porām tekošo mīlestību. pasaulē samazinātos naivo optimistu skaits. kopumā, pasaule būtu slimīgi pelēkāka.
bet ziniet, kas tajā ir labi? ar laiku sāpju stīgas nodilst. uztrenējas stūrgalvība, spēj stāties pretī atkal un atkal. pārgalvīgi uzņemies kaut ko jaunu atkal un atkal. nogāzies, tad celies. bet katru reizi tā celšanās paliek arvien vieglāka! un notiek jauni brīnumi! lai vai kāds brīnums notiktu, vienmēr notiek kas vēl neiedomājamāks! atceries, ka tajā nav jānīkst, bet vari dot iespēju kam jaunam. šodien apkārt bija daudzas acis, kuras visu laiku ceļoja. gaidīju, protams, no viena virziena, bet pieķēru arī citas.
darbu netrūkst, tāpēc nebēdāšos ilgi. jebkurā gadījumā,
current mood:  horny (comment on this)
|
3:46a - dārgā dienasgrāmata,
ir tik netaisnīgi dusmoties, kad nepiekrīti savām dusmām. nevēlos uz nevienu dusmoties, jo nejūtas pret mani tā, kā sapņoju. tā vienkārši ir. bet emocijas ir tikai mirklis, pēc nedēļas jau rakstīšu par kādu citu. es lūdzu Dievam, lai dara man skaidru pēc iespējas ātrāk. un viss tapa skaidrs pie pirmās iespējas. plāksterus jāplēš ātri un uz nobrāztiem ceļgaliem jāliek ceļmallapas. skaistām meitenēm nekas nekaiš.
kādu dienu gan vairs nešaubīšos. kādu dienu viss būs tik skaidrs! un skaidrs būs katru dienu. skaidrs būs drošs un uzticams. viņš neaprunās, viņš nepazudīs. skaidrs mācēs būt klāt pat tad, kad nav ērti. un skaidrs virzīsies taisni, viņš nespers soļus atpakaļ, jo viņam būs skaidrs. skaidrs būs pārliecināts un skaidrs būs maigs.
kaut kur pasaulē šobrīd ir mans skaidrs.
(comment on this)
|
10:21p - dārgā dienasgrāmata,
esmu patīkami pārsteigta par sevi, cik mierīgi esmu uzņēmusi pēdējo sirds kairinājumu. protams, ir simptomi - pārāk tuvu esošie svešinieki tramvajā, pārāk skaļās skaņas, pēkšņa vajadzība pēc absolūta klusuma, bezmērķīga staigāšana, apetītes trūkums, vēlme diendusot, atrunas tuvajiem. bet tad, atvedu mājās jaunu vāzi, jo visas esošās ir pilnas. un visur, kur gāju, redzēju tik daudz skaistā. gāju ārā no mājām, lai ietu uz namu. aizgāju tā, it kā nams piederētu man. vēlāk līdzi šļūca kaklasaite, ko atklāja ārzemniece, kad pirku vēl vienu dārgu kafiju. apbrīnoju zīlējamo iekārtu, mehāniski iegriežamu raganu. ieelpoju gaisu, kas smaržoja kā mana pirmā vasaras darba vieta. es mīlēju to darbu! redzēju spāres biežāk kā jebkad, mazgāju grīdas ar dīķa ūdeni, iztukšoju parkus, lai veidotu augu kompozīcijas, ikdienišķi no bēniņu loga nonesu visus taureņus, rakstīju slepeno dienasgrāmatu, sadziedājos ar atbalsi negaisos. vēl šodien dzirdēju kaislīgi ticīgu sievieti. zirgu iela bija visklusākā. antikvariātā bija ļoti dārgi. sēžot pie ūdens, pretī nostājās pāris un sāka skūpstīties. parunāju ar maziem putniem. pīļu tēviņam bija traumēta kāja, mātīte visu laiku bija klāt. parkā bija koks, uz kura tik ļoti gribējās apgulties. gaita bija lēna.
pāris dienas atpakaļ gatavojos ļaunākajam un izlēmu, ja reiz tā notiks, tad šoreiz es:
1) neraudāšu, jo nākamās asaras būs laimes
2) pirkšu sev ziedus
3) ja nevarēšu nopirkt, nozagšu
4) ja nevarēšu nozagt, došos sēdēt pie ūdens
5) ja nevarēšu sēdēt pie ūdens, naktī skaļi dziedāšu ar logiem vaļā, kamēr kaimiņi neizsauks policiju
viņa dāvātie ziedi jau mirst, bet man patīk kā vīst šī tulpju šķirne. pagalma ceriņu krūmā plaukst ceriņi. šonakt derētu uzpildīt jauno vāzi. rīt varētu aizvietot arī mirstošo liliju. nav nekas tik dramatiski. šodien sevī mīlēju to, ka vienmēr pamēģinu, un katru reizi pieceļos mazliet labāka nekā iepriekš. katru reizi, kad dāvāju savu mīlestību, tā vienmēr pārsteidz atpakaļ tā, kā nenojaustu, bet tā kā izrādās pareizi. lai vai cik labi nešķistu, nākotnē vienmēr pārsteidz vēl labāk. vai, kā minimums, citādāk. turklāt, tagad zinu, ka pareizi skaitās "pašreiz", bet tas tomēr nepārraida vēlamo emocionālo nokrāsu kā manis iemīļotais "patreiz"
(comment on this)
|
|
|
|