|
Tuesday, April 28th, 2026
pretzel
|
7:14a
visvairāk patīk, ka galu galā to "pamēģināt jau varam" Tu iemet kā piecus centus ielu muzikantam cepurē - paldies par dziesmu
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
pretzel
|
5:30a
sapnī es zināju 5 soļus, kā aizbēgt no visa un pievienoties klaiņojošajam cirkum
|
(ir ko piebilst) Monday, April 27th, 2026
(ir ko piebilst) Sunday, April 26th, 2026
pretzel
|
2:43p
Pabraucam garām krupīša ceļa zīmei. "Tread softly because you tread on my dreams," man ienāk prātā tā viena rindiņa.
"Interesanti, ko jaunu tu man varēsi parādīt," kāds skaļi domā, un es krītu panikā un ceļmalas balto vizbulīšu zvaigznājā.
Pēc tam viss pāriet, arī lietus, arī Му́мий Тро́лль dziesma "Где такой я?", arī miegs.
|
(ir ko piebilst) Saturday, April 25th, 2026
pretzel
|
3:57a
Kā es vakar atradu mājas? No autobusa izkāpusi, pirmkārt kampu svaigu gaisu. Tad vnk gāju, skatījos uz kaijām un pēkšņi sapratu, ka esmu kaut kur redzējusi šo vietu, šo debesu nostūri. Tā es nonācu mājās.
|
(ir ko piebilst) Thursday, April 23rd, 2026
pretzel
|
7:39a
sapnī kaut kas no W. Stafford rindiņu "In the war some of the enemy didn't fight very hard, and some of us didn't either. Between battles unregarded peace crept in while warriors were sleeping" toņiem.
nekad neesmu braukusi speciāli apskatīties sakuras. redzējusi esmu bildēs vai arī pa tramvaja logu garāmbraucot. šodien arī nebraukšu speciāli skatīties.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
4:48a
"the cake was so good, I went back for a second helping"
/ atradās bilde, kur 19gadīga pretzel guļ pļavā, iekūņojusies guļammaisā, izskatoties pēc čokuraina kāpura (guļammaiss gan bija sārts, ne zaļš)
un paceltās galvas dēļ radot iespaidu, ka nezina, cik pulkstens
starp citu, no tās dienas atceros, ka tiešām nezināju ne to, cik pulkstens, ne kāda diena, ne arī gadalaiks (pašā pirmajā brīdī, protams)
vēl atceros, ka visas mašīnas durvis bija vaļā
dunduri dunduroja
un es klausījos HIM (es tolaik klausījos tikai HIM)
priecīga, ka man ir tik daudz atmiņu, kas saistītas ne tik daudz ar citiem, cik ar mani pašu
|
(ir ko piebilst) Monday, April 20th, 2026
pretzel
|
6:55a
Esmu pasūtījusi lietainu, aukstu laiku šai nedēļas nogalei. Ir auksti, bet saulaini.
"Te ir daudz akmeņu... izvēlies vienu un dod tam vārdu," kāds saka.
"Zini? Es domāju, ka dzīve ir neparasta, neparastāka par to korejiešu filmu, ko iesākām skatīties. Man patika, kā tā meitene mizoja to neredzamo mandarīnu. Tā es Tevi gribu mīlēt," es saku, un man ir sajūta, ka kādam, kurš glezno, esmu parādījusi kaut kādu savu neveiklo švīkājumu.
Man būs jāpierod pie šejienes vēja. Vēl gribētu kādreiz paņemt līdzi kādus trīs vai četrus akmentiņus, uzrakstīt uz tiem kaut ko un tad atnest atpakaļ, nolikt pie kāda lielāka akmens sāniem, lai jūra saprot un piedod.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
pretzel
|
6:19a
un kāpēc tas ir tā, it kā Tev vienam piestāvētu šīs dienas no auduma, kas vēja saburzītas jūras un baltu gulbju tāluma rakstā?
|
(ir ko piebilst) Tuesday, April 14th, 2026
pretzel
|
9:54p
"kur paliks upe ziemā, kad ledus to aizvākos?" tā tagad ir Tava kārta jautāt to pašu, bet mana - atbildēt. turpat vien būs un klusi plūdīs, savos deviņos līkumos liekdamās, vienkārši naktīs man pār plecu uz to paskatīsies arī zils zirgs. un ja vien pacienāsi to ar brūklenēm un mēnessgaismu, viss uzreiz būs citādi, ne tā, kā bijis līdz šim.
|
(ir ko piebilst)
|
