> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 50 vecākus

Saturday, October 31st, 2026

nelabrit

12:33p Man šodien ir tieši 0 ieplānotu darīšanu un tas man liek justies tik labi. Šo ierakstu arī veicu no savas gultas komfortiem. Jūtu, ka līdz ar saules gaismas mazināšanos ir mazinājusies arī mana sociālā baterija. Klausos ministry of echology albumu horizon un skatos, kā aiz loga ozolkokam krīt nost jau pēdējās brūnās lapas. Gribētu iegrimt gultas matracī un ap sevi aptīt trīs pūkainas segas kā kokona lapas.

(ir ko piebilst)

(ir ko piebilst)

(1 comment | ir ko piebilst)

pretzel

6:36a kādā saulainā oktobra sestdienā iekāpām autobusā un pabraucāmies līdz Ainažiem, kur mūs sagaidīja tētis. I. iešķieba viņam vienu no savām gleznām. plikni, bet viņš žigli mūs visus nomierināja, ka tā neesot ne viņa sieva, ne kāda no bijušajām, ne es. sēdies, tev divi, Zane, bet skaistas ir tās sarkanās krelles, kas guļ viņai līdzās. atgādina purva dzērvenes. tētis nobolīja acis un nosmējās bārdā, kuras viņam nav, ka viņš padomāšot, kāds rāmis tur piestāvot. A. bija uzvārījusi ķirbju biezzupu. "muskatriekstu vajag piebērt, tad būs garšīgi," viņa teica, bet es ievēroju, cik jauks ir niknums, ar kādu viņa svieda trauku dvieli pret galdu. paskatījos, kā izskatās vieta, kur tētis dzīvos, kad beidzot sapratīs, ka pietiek tā sevi izdzīt darbos. biju priecīga, ka tās vietas jūra man neko nepateica.

(ir ko piebilst)

Friday, October 30th, 2026

nelabrit

4:02p Vakar biju uz ļoti produktīvu tikšanos ar E, sākām ar biznesa pusdienām tirgū un debrīfingu pilī. Tagad dzeru kokmuižas mate tējas dzērienu un mēģinu savākties, bet ne vairs vienotā veselumā, jo pēdējo reizi tas nebeidzās labi. Vēlāk vakarā ieplānots mājās uzņemt viesi. Līdz tam laikam derētu vēl aiziet uz veikalu pēc piena (rītdienas kafijai) un uzkodām (šim vakaram). Izjūtu nelielas koncentrēšanās problēmas, jo ceriņkrūmu aiz mana loga pārņēmis zvirbuļu bars. Tie lidinās šurpu turpu, augšā lejā, bet es jūtos, kā kaķis, kurš nespēj novērsties.

(ir ko piebilst)

pretzel

12:12p esmu pati sev pateikusi, ka tad, ja šajās dienās uzkritīs migla, pateikšu Tev to, ko K. reiz rakstīja. ka kopīga ir kopābūšana. es nekad tik skaisti neuzrakstītu. bet nu droši vien tikai tad es to varētu pateikt, ja uzkristu migla. tikai tad. man nepatīk izvēlēties kaut ko vienu, tā nav mana stiprā puse, bet skaistākā no Tavām man šķiet Hokusai Lielā Kanagavas viļņa kastīte - tāda no jūras stikliņiem kopā salikta lieta - kā pasaka, kuru Tu pārstāsti ar saviem vārdiem un kurā man gribas iestūķēties pašai un aizsūtīties citur. un varbūt tas ir novembra tuvuma dēļ, bet pēdējā laikā pavisam neiespējami liekas domāt par turpmāko. redzu divas, trīs dienas uz priekšu, bet tas arī viss. lai nu kā, dzīve ir skaista savā līkumotībā.

(ir ko piebilst)

Thursday, October 29th, 2026

nelabrit

2:14p Vakar burtiski visu dienu nogulēju mājās un man tik sen nebija bijusi tāda diena. Diemžēl izgulējusies gan galīgi vēl nejūtos, bet noteikti ir kopumā labāk. Šodien brokastu laikā paralēli pildīju krustvārdu mīklu, jo sajutu nepieciešamību paasināt prātu. Paralēli klausījos interesantu sarunu vikerraadio par to, kā iet (vai precīzāk neiet) somugru tautām krievijā. Tagad lēnām jāsāk taisīties, jo pēcpusdienā man ir ieplānots tikties ar E. Pēc tam vajadzētu saņemties atbildēt diviem cilvēkiem whatsapp. Neteiktu, ka man būtu problēmas atbildēt uz ziņām laikus, bet citreiz no otras puses komunikācija ir tik lēna, ka man vienkārši pašai pazūd interese. Protams, es nesagaidu 24/7 pieejamību, bet, manuprāt, veidojot jaunus kontaktus tomēr ir svarīgi apmainīties ar entuziasmu. Visvairāk samulstu, kad piedāvājumu kaut ko darīt pat neierosināju es.

(ir ko piebilst)

pretzel

2:51p Žēl tomēr, ka galu galā neuzdāvināju Tev ne observatoriju, ne krāsu tūbiņas, ne visu šo 1. janvāra agrā rīta tukšās pilsētas pamestību. Tu izskatījies tik vīlies, kad ieliku Tev rokās vienu no saviem sarežģītākajiem nosapņojumiem: kuģa vietā stikla pudelē iestūķētu bruņurupuci, kas notur visu šīs pasaules smagumu. - Ko man ar viņu tagad darīt? - Nez, vari kaut kur nolikt un paskatīties uz viņu ik pa laikam vai vienkārši ļaut, lai putekļi izdara savu.

(ir ko piebilst)

sramgni

12:12p C17 Brooks C17 ir mans mīļākais velosipēda sēdeklis uz mūžu.

(ir ko piebilst)

sramgni

11:46a 9 eur Vincit Online.

(ir ko piebilst)

sramgni

11:44a iidy If I die young, bury me in satin, lay me down on a bed of roses, sink me in a river at dawn, send me away with the words of a love song.

(ir ko piebilst)

sramgni

11:34a china Kad es domāju par to, ka Niks Lands pārcēlās dzīvot uz Ķīnu, es to iztēlojos kā brāļu Dentonu izceļošanu uz Hongkongu slavenajā vidospēlē Deus Ex. Varbūt es arī varu būt mazliet kā JC Dentons un emigrēt uz Ķīnu kopā ar ģimeni, lai nodrošinātu saviem bērniem gaišu nākotni.

(ir ko piebilst)

pretzel

7:58a sad eyes, messy hair - there is still enough time to go home

(ir ko piebilst)

pretzel

5:42a vakar I. atsūtīja bildīti ar vienu no savām kastēm un palūdza, lai kaut ko par to uzrakstu. agri aizmigu, ziņu izlasīju tikai šorīt, tad nu šorīt tas bija pirmais, ko darīju - ja Zanei kaut ko tādu palūdz, tad ir uiui... tad tas ir kā vērsim sarkanu lupatu parādīt. nē, nu, labi jau labi. vispirms aplēju kafiju. bet tad gan uzreiz ķēros klāt. "protams, var lasīt grāmatas. bet var lasīt arī čiekurus kabatās atpakaļceļā no jūras. varbūt arī Tu jau sen gribi pateikt kādam, kurš vienmēr ir līdzās, ka nav nekā tāda, kas būtu vēl īpašāks? tagadne vienmēr ir visīstākais brīdis. mēs ierosinām, lai šoreiz pasaki to citādi. uzraksti mīļu vēstuli, ieliec kastē un sūti tik prom kopā ar visu labo, ko šim cilvēkam novēli pats." Underworld "Born Slippy" klausos, šo rakstot. bet arī šo klausos, šo rakstot: https://www.youtube.com/watch?v=kQ0XT9m0wt4 gaidu, kad I. beidzot pamodīsies. droši vien viņam nederēs tāds teksts. viņam nekad nekas neder. mani tas kaitina. ko tad tu man jautā?! ;> nu, tā. viss kā vienmēr gaistošs, netverams. we're fleeting geese in the October sky (viena no manām mīļākajām atmiņām par šo rudeni - tāds mīļš sīkums, tāds tiripiripļampampam - kā brienu pāri pļavai bildēt kaut kādus putnus, kas tur apsēdušies kā atstarpes taustiņš starp palikšanu un aizlidošanu tādā milzīgā barā, bet nevaru tiem tuvoties, jo iestiegu slapjumā, tāpēc tur tobrīd ir tikai galvas-uz-atpakaļu-atliekšana un paskatīšanās uz debesīm, un pasmaidīšana - ak, tad tu tas esi... mūžīgais, vienmēr pār mums visiem nomodā esošais zilums)

(ir ko piebilst)

pretzel

4:26a “He who binds to himself a joy Does the winged life destroy; But he who kisses the joy as it flies Lives in eternity's sun rise” - William Blake

(ir ko piebilst)

Wednesday, October 28th, 2026

sramgni

2:06p kapitāls – tā ir civlēces asinsrite Mums jādara viss iespējamais, lai paātrinātu kapitālu.

(1 comment | ir ko piebilst)

sramgni

2:05p attaisiet to vaļā vispirms Es vienmēr esmu teicis – lai iekustinātu ekonomiku, to vispirms vajag attaisīt vaļā.

(ir ko piebilst)

nelabrit

1:31p Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi. Gribēju arī piefiksēt, ka notikušas daudz labu lietu. Un tik labi, ka visām šīm grūtībām līdzās ir arī draugi. Es nezinu, ko iesāktu, ja būtu patiešām viena. Jāatzīst, ka pēc šīs pieredzes arī jūtos pārsteidzoši mierīgi, teiktu pat mierīgāk, nekā iepriekš. Ķermenis gan vēl būs jāpasaudzē. Bāc, tas bija tik stulbi. Šodien iešu uz veikalu iztērēt tos 20€, ko atradu uz zemes parkā, jo man kopš tās banknotes pacelšanas īsti neiet un es ticu enerģijām. Es vispār ticu daudz lietām. It īpaši es ticu labajam. Šodienas plānā ir dienu pavadīt mierīgi. Orģinālais plāns bija kopā ar I doties mini pārgājienā pa juglu, bet jūtu, ka tomēr labāk priekš sevis būtu izvēlēties sēdošas aktivitātes. Ķermenim principā tāda lomku sajūta, tikai bez svīšanas (nice), tāpat nedaudz atsit nervu sabrukumu, tikai bez debīlām domām. Tā kā nejūtos arī pašlaik īpaši unikāli.

(ir ko piebilst)

pretzel

6:46a sapnī apgredzenoju Rietumu garastīti. ļoti mierīga bija, gribējās pajautāt, vai tad nemaz negrib aizlidot. ir tāds putniņš. visai neizteiksmīgs, ja kāds vispār gribēja uzzināt manu viedokli, bet vienalga bija skumji, ka tas tikai sapnis. forši, ka jau trešdiena. pusdienās cepšu ķirbi, ēdīšu ar fetas sieru, ko tučtuč pa virsu. saldajā būs banāns. joprojām tie paši 89kg, bet tas ir brīnums, jo esmu daudz ēdusi. vakar, šodien un rīt man 9 h darba diena, bet piektdien tikšu prom mazliet laicīgāk, jeeeej.

(ir ko piebilst)

pretzel

4:05a ...un it kā jau parasts trešdienas rīts, bet nekad nebiju domājusi, ka būšu pārsteigta par to, cik dažādas balsis var būt tādam zaķēnam - pirkstiņlellei (atradās skapja dziļumos pārpalikumi no laikiem, kad strādāju bērnudārzā - tā tas saucas)

(ir ko piebilst)

nelabrit

1:02a long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem.

(7 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, October 27th, 2026

pretzel

2:58p sapnī nopirku un uzdāvināju I. observatoriju.

(ir ko piebilst)

nelabrit

1:04p Jūtu, ka palēnām ieslīgstu nelielā rutīnā, bet pārmaiņas pēc tādā, kuru man nebūtu iebildumu vēl kādu laiku saglabāt, ja vien nevajadzētu atrast darbu. Vispār vakardien man zvanīja no vienas vietas, lai uzaicinātu uz nākamo atlases kārtu (no kopā četrām kārtām!!), bet man tā saruna likās tik savāda un neesmu arī droša vai man gribas strādāt darba vietā, kas par savu pieeju izvēlas veikt telefona ātrās intervijas. Nav jau gluži tā, ka es staigātu apkārt un visu laiku prātā pārcilātu domas par to, kas mani motivēja pieteikties konkrēti uz x, y, z. Vēl saprastu, ja tie piedāvātie atalgojumi būtu tikpat motivējoši... Zinu, ka man vairs nav atlicis pārāk daudz laika bezdarbniekos, bet intuitīvi jūtu, ka šāds nebūs mans iznākums. Vēl vakar neplānoti satiku sen nesatikto I. Kopā aizgājām uz pili un kādas 2h nosēdējām terasē. Ēdām pāri palikušo kūku no teātra. It kā bija auksti, bet it kā nē. Jebkurā gadījumā pabūt svaigā gaisā ir ļoti veselīgi arī vēlā rudenī. Pēc tam vēl izgāju kārtīgā pastaigā ar suni. Šodienas plānā ir mēģināt savākties vienotā veselumā un vakarā aiziet uz haltūru teātrī.

(ir ko piebilst)

sramgni

12:48p šiti poppu Es bieži eju ēst rāmenu uz Ramen Riga, parasti ēdu cūku vai pīļu rāmenu, vienīgi mani dara bažīgu tas, ka tur visu laiku skan viens un tas pats City Pop dziesmu saraksts. Ja es tur strādātu, man jau sen būtu nelabi no Marijas Takeuči Plastic Love.

(ir ko piebilst)

pretzel

11:36a ;)

(ir ko piebilst)

pretzel

8:50a https://www.youtube.com/watch?v=u4Y34bm-ODQ I. aizbrauca, vētra palika. uzkāpu uz svariem. lepojos ar to, kā protu atgriezties pie ierastā. tās ir divas sekundes, kas man ir vajadzīgas, lai pārslēgtos.

(ir ko piebilst)

pretzel

7:24a kad I. ir tikko pamodies, viņš izberzē acis ar plaukstu iekšpusēm kā mazs bērns es nekad tā nedaru man vispār reti tā gribas izberzēt acis vienīgi, kad grūti noticēt kaut kam tad gan

(ir ko piebilst)

pretzel

7:00a vārdu sakot. vēl rakstīšu. vakar bija jāpiesaka atvaļinājumi nākošam gadam. man kaut kādi uzkrājumi. tikšu brīvībā uz divām nedēļām decembra sākumā. ko es darīšu? piešūšu pie kapuces playboy zaķīša austiņas un uztaisīšu smuku selfiju. I. teica, ka normāla es neesot, bet varbūt viņam tieši tāda esot vajadzīga, lai pēc iespējas tālāk turētos no visa, kas ir normāls. labrīt.

(ir ko piebilst)

pretzel

6:32a "Крутится земля. Мне хочется проснуться навсегда. Разбуди меня. Везде вода, внутри вода. И тишина, то нет меня." laikam vairāk dziesmas vārdi un video, nekā viss kopā, bet dažreiz tas ir tik skaisti, kā kaut kas it kā pietrūkst, lai būtu pati pilnība, vai ne? video skaists tas planet earth piekariņš, kas pie atpakaļskata turpu - šurpu. es zinu, ka Tu arī to mazo sīkumiņu ievērotu pašu pirmo.

(ir ko piebilst)

pretzel

4:49a ilgi vakar domāju, paliku čubināt ogles. smaidīga biju un priecājos, ka biju sapucējusies visu šo liesmu dēļ, bet līdz mieram vēl tāls ceļš ejams. sajūta, ka tikai nupat esmu iesākusi savu ceļu mājup.

(ir ko piebilst)

pretzel

3:43a labrīt, te turbāngalva ziņās viss tas pats, kas vakar nothing new under the sun

(ir ko piebilst)

Monday, October 26th, 2026

pretzel

7:30p mūžību te nebija kurināts kamīns. tā ir viena no manām mīļākajām atmiņām par maniem 20 ar astīti. es tolaik biju drausmīgi depresīva. reiz tētis mani atveda līdz Rīgai kopā ar omīti, un mēs te trijatā atdzīvinājām šo pašu kamīnu. atceros savu tās dienas prieku. šodienas prieks tam nelīdzinās. šodienas priekam klāt tas, kā I. klusiņām pabiksta malkas pagales ar savu apcerīgo "kas tikai viss nav bijusi dzīve... padomā tik".

(ir ko piebilst)

nelabrit

3:34p Laiks nedaudz atgriezties realitātē. Pašlaik dzeru kafiju un ēdu hurmu. Cenšos noskaņoties produktīvai dienai. No vakardienas ieplānotajiem uzdevumiem beigās izpildīju tikai trīs, bet sev piedodu, jo tomēr situācija nedēļas nogalē bija neordināra. Varbūt vienīgi es varēju mēģināt pamosties agrāk par 12:00, lai diena būtu garāka. Man vēl vēlā pēcpusdienā jāiet satikt L, lai gan viņa arī rakstīja, ka ir apslimusi, kas visdrīzāk nozīmē, ka mēs netiksimies. Pati šodien arī esmu nošķaudījusies jau šķiet trīs vai četras reizes. Ja debesis nevilktos tik uzkrītoši uz lietu, tad varētu vēl silti saģērbties un pasēdēt ķīpsalas krūmos. Šo pārsteidzoši ļoti piepildīto un saulaino vasaru esmu palaidusi vaļā sev netipiski viegli. Nedaudz sabiedēju pati sevi ar šo vieglumu. Šonedēļ aprit arī trīs gadi kopš atkal dzīvoju pārdaugavā. Par spīti visām likstām, kas te notikušas, mitruma līmeņiem, utt, man arī ir sajūta, ka nekad neesmu jutusies kaut kur tik labi, cik labi jūtos šeit. Ja man būtu jāpārvācas, tad man tas būtu jādara ar patiešām smagu sirdi.

(ir ko piebilst)

pretzel

4:42a labi stāvu, negrīļojos. plīvoju kā karogs mastā, saulē miegdamās un miegodamās. kādam kaut kur kāpjot ārā no mašīnas var dzirdēt "uz kurieni tie lidos, tur arī es". saku I., ka jūtos kā zaķītis no joka par zaķīti, kurš skrien pa pļavu, smiedamies kā traks, jo zāles stiebri oliņas kutina. mēs atvainojamies makšķerniekiem pie Salacas par zivju aizbaidīšanu. diena nopūšas kā svecīte. "come celebrate with me that everyday something has tried to kill me and has failed".

(ir ko piebilst)

Sunday, October 25th, 2026

pretzel

8:30p mēs visu dienu vakar un šodien bildējām I. darbiņus. žēl, ka nedrīkstu neko no tā parādīt te. es lielākoties bildēju, I. riktēja visas kompozīcijas. patika, ka dažbrīd aizrāvos un pazuda sajūta, ka palīdzu. gaisma bija skaista, jo tikai brīžiem, zini, kā stikla pūtēja darbs bija gaisma, visa balstīta uz elpas. mēs vienubrīd sastrīdējāmies, tad es teicu, ka iešu uz veikalu pēc pusdienām, bet es aizgāju ciemos pie kaiju nemiera un brīnumainā kārtā atradu tur savu mieru. tad I. atsūtīja mīļu īsziņu. tad mēs ķērām retos gaismas brīžus, bet pirms pašas prombraukšanas noķērām I. plaukstā varavīksnes posmu. "tātad viss ir pareizi," es teicu I. "varavīksne ir tilts starp sapni un īstenību."

(1 comment | ir ko piebilst)

pretzel

4:59p kaiju nemiers. un vai Tu ticētu, ja es teiktu, ka tādās dienās kā šī man pietrūkst laiku, kad mana dzīve bija klusa un krēslaina? mazliet.

(1 comment | ir ko piebilst)

nelabrit

1:22p Par laimi jūtos jau mierīgāk. Vakar aizbraucu vēl ar ričuku uz centru, satiku draudziņus, parunājāmies un palika labāk. Šodienas plānā: - aizbraukt uz imantas depo - sapūst visas atrodamās šķirbas - uzrakstīt draft e-pastu - sakārtot kalendāru - uzmazgāt grīdas - paēst

(ir ko piebilst)

pretzel

7:36a tētis aicināja mūs uz branču šodien. neaizgājām, jo neciešu, nicinu līdz sirds dziļumiem tādas lietas. neiederos, neprotu uzvesties, uz jautājumu "kā iet?" atbildu ar ļoti gariem, sarežģītiem teikumiem. rezultātā mēs svinētu manu, nevis tēta dzimšanas dienu. tas galīgi nebūtu labi. tēta brāli būtu gribējusi satikt. no viņa bērnībā iemācījos ēst un lasīt grāmatu vienlaikus. dārza lilijas ir arī vieni no maniem mīļākajiem ziediem viņa dēļ.

(3 comments | ir ko piebilst)

Saturday, October 24th, 2026

nelabrit

6:04p Relaksētas brīvdienas mierīgā gaisotnē vienkārši pa dirsu. Saule jau ir paspējusi norietēt, kamēr es skraidu pa rajonu un kārtējo reizi bīdu virtuvi. Labā ziņa, ka neesmu atradusi pilnīgi nekāda veida indikācijas, ka šeit ilgstoši būtu uzturējusies kāda pele. Tāpat viņa patiesībā ir diez gan skaļa un ņemot vērā, ka pārsvarā rakstu klusumā, tad šķiet, ka man būtu vajadzējis tomēr sadzirdēt tādu skrapstināšanos ātrāk. Atceros, ka tikai šorīt pusmiegā, pusapziņā tādu līdzīgu skaņu dzirdēju, tieši padomāju "vai tā ir žurka", bet tā doma likās tik nereālistiska, ka uzreiz iemigu atkal ciešāk. Esmu veikusi visus nepieciešamos pasākumus un uzstādījusi vienu slazdu, kurā viņai ir iespēja turpināt dzīvot, un vienu, kurā iespēja ir nomirt. Ja izvēlēsies dzīvot, tad izlaidīšu ārā tikai otrpus tiltam.

(2 comments | ir ko piebilst)

pretzel

6:48p viss ir brīnums. dienas, vakara jūra. Tu. dzīve reiz iemācīja, ka nekas nav pašsaprotams. garšīgu uz maizītes smērējamo ēdām vakariņās- bez liekas ceremonēšanās ar dakšiņu saspaida vārītu olu, šprotes, pieliek sarīvētu sieru un majonēzi. samaisa visu, krāmē uz maizītes.un stūķē aiz vaiga.

(ir ko piebilst)

nelabrit

1:58p Sēžu savās mājās gumijniekos, jo šodien te sastapos ar mazu melnu peli!! wtf!! Attiecīgi atkal jābrauc uz depo, vienīgi man ir arī ļoti bail no šādiem grauzējiem. Mūsu bailes par laimi pagaidām šķiet arī abpusējas. Es nesaprotu, kāpēc šim ir ar mani jānotiek. Šajā dzīvoklī esmu jau 3 gadus un man nekad nav bijušas šeit šādas problēmas. Laikam tomēr jāgatavojas skarbai un aukstai ziemai. Pat vairs neatceros, kas man šodien bija jādara.

(4 comments | ir ko piebilst)

pretzel

7:08a autobusā vakar patika pabraukt vairāk kā jebkad. bija tukšāks kā ierasts. braucot apdomāju dienu, visu pēdējo laiku. izbraucot ārā no Rīgas uzkrita tumsa. klausījos dziesmiņas. Salacgrīva sagaidīja ar smīlājošu lietu, bet tas bija silts lietus, un es labprāt būtu pastaigājusies vēl. pie I. kā vienmēr radošā nekārtība, izlietnē pēc otiņu skalošanām iespaids, ka tur mazgājies avatars, bet es šajā haosā atrodu sevi vienmēr. izdzēru pus glāzi drausmīgi laba kindzmarauli un nolūzu. šorīt ar šausmām sapratu, ka netikšu galā ar zivi laicīgi. acis kvadrātā, tos krustiņus durstot. es negribu neko sasteigt.

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, October 23rd, 2026

nelabrit

1:25p Esmu noskaņojusies mierīgām brīvdienām relaksētā gaisotnē. Plānoju beidzot izbaudīt arī savus apartamentus, jo pēdējā laikā atkal daudz neesmu mājās. Pēc būtības visi mani pašreizējie uzdevumi sākas ar vārdiem - izlasīt, uzrakstīt, izdomāt. Vakar biju centrā. Vispirms gāju garākā pastaigā cauri vecrīgai un kronvalda parkam. Man mugurā bija kleita, kura ejot forši pland. Tad satiku E viņas skaistajā darba vietā. Mēs devāmies apskatīt izstādi LMA pie kuras viņa strādāja, bet pirms tam pievienojos viņai uz darīšanām, kurās bija no V jāsavāc neīsta ola un divi zīmējumi. Izstāde man ļoti patika. It īpaši aizķēra 104 mazi zīda zārki un viens miris zīdtārpiņš, jo viņi mirst radot zīdu. Tāpat man ļoti patika izstādes iekārtojums, jo šķita, ka tas kopumā veidoja stāstu par attiecīgo nodaļu arī kā vienotu veselumu. Tur bija visi studiju elementi - alkohols, saslimšanas, sviedri un asinis, utt. Bonusā pirmajā stāvā bija Baltijas jauno gleznotāju izstāde. Pēc tam devos satikt P, jo mums bija kopā sarunāts doties uz Mo Papa splendidā. Gaidot pie ieejas nejauši satiku vēl pazīstamas sejas :) Man laikam gan par šo filmu divejādas sajūtas. No vienas puses, es sajutu emocijas un tur bija tiešām ļoti skaisti kadri, bet no otras puses - sižetiskās līnijas manī raisīja līdzgalam pašai nesaprotamas sajūtas. Tikai varbūt vaina nebija filmā (?) Es nesaprotu kāpēc praktiski visos mākslas darbos bāreņi tiek attēloti tik salauzti un grūtību nepārvaroši. Manuprāt, tas ļoti traucē viņiem noticēt pašiem sev, jo tu redzi tikai, kā tevi sagaida nelaime. Es gribu aiziet uz filmu, kur ir tieši šis konflikts starp būšanu no sistēmas un būšanu no tās ārā, kā šīs divas pasaules spēj sadzīvot vienā cilvēkā. Vienīgais šāda tipa darbs, kurš man nāk prātā ir Silvijas Rannammā grāmata “Kadrija”. BET noteikti ir jābūt vēl. Gaidot kopā ar P tramvaja pieturā, satikām L un tā nu samainījos ar kompanjonu. Papļāpājām par teātri/kino, lielāko selgas cepumu kūku baltijā (līdzšim) un tādā veidā jau ātri ar kājām biju nokļuvusi pārdaugavā. Pēc tam izgāju pastaigā ar suni un parkā uz zemes atradu 20€!! Uztvēru to, kā apstiprinājumu, ka dievs mani mīl.

(3 comments | ir ko piebilst)

sramgni

11:56a []{}{ If only you knew how bad things really are.

(ir ko piebilst)

pretzel

11:50a patika komentārs "this man sings in doctor's handwriting": https://www.youtube.com/watch?v=IGMabBGydC0 semeomawayyyyyyyy

(5 comments | ir ko piebilst)

pretzel

11:40a zinu, zinuuuu sejas izteiksme no sērijas "merrily we go to hell" pati tūdaļ galopā metīšos pretī pirmajam sniegam to humpalās atstāto auseklīšu džemperi tomēr nožēloju vairāk kā nenopirkto virsjaku šķiet savādi, ka manā garderobē nav nekā tāda

(ir ko piebilst)

pretzel

5:08a vakar likās, ka tik daudz būs, ko bildēt, jo tieši dienas, kad saule slēpjas, mēdz būs vislabākās pēkšņu atradumu ziņā, bet patiesībā man nebija nekā, ko piebilst ne pie kā no tā, kam pagāju garām. atskatoties tomēr šķiet, ka skrejritenis bija tik skaisti pamests blakus sakritušu lapu kaudzei... "tak piebremzē, nesteidzies arī tu pati, laiks vispār ir izdomāts," man pie auss nodudina oranži sārtais un spilgti dzeltenais. labākais tomēr bija tante, kuras seja savilkās smieklīgā grimasē, uzlūkojot veikala plauktu, kurā bija izkārtoti helovīna mošķi. humpalās uzmērīju šādu: https://jolie.hr/wp-content/uploads/2019/10/spr.jpg izskatījās ļoti labi, es labi zinu, kas man piestāv, un nekad roka nepastiepjas ne pēc kā cita. nenopirku, jo tā ir rudens, pavasara, nevis ziemas jaka. paplāna. bet man tik ļoti patika kapuce un tie āķīši! nopirku pumpkin spice garšvielu. šorīt to klāt kafijai, bet nevarētu teikt, ka kaut ko sasmaržoju. nākošreiz par šķipsniņu vairāk. tagad atgriežos pie saviem izšuvumiem. vēlāk parādīšu, cik tālu esmu tikusi. vēl tik daudz krustiņu vajag, bet kaut kas asarim līdzīgs jau samanāms.

(ir ko piebilst)

Thursday, October 22nd, 2026

sramgni

2:33p it's joever Situācija pasaulē ir briesmīga.

(ir ko piebilst)

nelabrit

1:13p Vakar paliku centrā nedaudz ilgāk, nekā sākumā plānoju. Braucot mājās klausījos spectiešraidi par kiberuzbrukumu, bet tā kā man bija tik tāds labs noskaņojums, tad bija arī bik tā kā.... pohuj. Kaut kur tuvāk tiltam jau pārslēdzos uz mūziku, jo katrs speciālists tāpat teica vienu un to pašu - jāpagaida. Savukārt ar gaidīšanu man vispār nav nekādu problēmu. Es jau pēc dabas esmu ļoti pacietīgs cilvēks. Šodien pamodos jau ap 11:00!! Protams, uzreiz uzvārīju kafiju. Tagad skatos, kā vējš aiz loga no kokiem nopūš lapas. Ceriņkrūms turās vēl labi, bet ozols vienas nakts laikā no dzeltena kļuvis par brūnu. Mani slāņošanās nomierina. Vakarpusē ieplānots kopā ar E aiziet uz izstādes atklāšanu LMA; pēc tam kopā ar P iešu uz Riga IFF (Mo Papa). Līdz tam laikam vajadzētu obligāti paēst, kas sevī iekļauj arī aiziešanu uz veikalu pakaļ kartupeļiem, krējumam un dillēm. No vienas puses drausmīgs slinkums iet kaut kur, bet no otras puses būtu tieši labi iziet ārā un saprast, cik patiesībā ir auksti, lai atbilstoši saģērbtos arī vakaram. Tomēr nākamnedēļ jau klāt 1. novembris. Sveiki, sveikiņi!

(ir ko piebilst)

sramgni

12:11p easy bro Izdomāju, ka varētu būt tādas nemirstīgas dvēseles. Pēc cilvēka nāves tās nonāk ellē.

(ir ko piebilst)