|
Saturday, March 14th, 2026
pretzel
|
5:14a
Lielajos kapos jau atkal sniegpulkstenīši kā no gultas izspiedušās atsperes
current music: Grieg: Lyric Pieces, Book 4, Op. 47: No. 3, Melodie
|
(ir ko piebilst) Thursday, March 12th, 2026
pretzel
|
1:06a
tikai cilvēks šovakar, tāda otrādi apkritusi vabole, kas spirinās, jo nepiekrīt, ka taisnība ir tikai visiem citiem.
nopirku šokolādes, jo rīt jānes grāmatvedei, kura parādīs, kur jāsaliek ķeksīši, bet apriju pati. nebija garšīgas. nezinu, kas man uznāca. saldumi mani parasti atstāj vienaldzīgu.
reizēm liekas, ka man noderētu kāda kripatiņa skaidrības, tiešas valodas, bet tas ir tā, it kā tie laiki būtu pagājuši, un tagad visu laiku jādzīvo melos, pārpratumos, riņķī un apkārtrunāšanā, no kā nevaru izsijāt neko savu.
mūzika joprojām laba, pāri visam stāvoša.
esot tikai trīs lietas, kas nekad negaida.
laiks, nāve un caureja.
|
(ir ko piebilst) Tuesday, March 10th, 2026
pretzel
|
9:54p
lielveikalā skanēja "kāpēc Tu skumdini mani?!" tik izjusti un žēli kāds to dziedāja, būtībā visa dziesma par un ap šo frāzi. tas bija baisi. es izlikos, ka mani interesē pelmeņu sastāvs. es nezināju, kur likt skatienu. man likās, ka citi arī nezina.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
11:01a
vairs nejūtos kā pretzel
jūtos kā cheap_sunglasses
10. marta saule ir tāda otiņa
kas uzmanīgi atsedz kaulus
no kaut kā reiz bijuša
un pagājuša
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
7:01a
zini, kad apzinos, ka esmu tik viena, cik esmu, es vienmēr arī sasmaidos.
jo zinu, ka pat Tu tā nevarētu.
saderam?
nu, nav jau tā, ka tās būtu sacensības, bet šī prasme būt tik vienai, cik esmu bijusi, esmu tagad un vēl būšu, ir kaut kas tāds, kas liek man justies par Tevi pārākai.
parasti jau gan vienmēr skatos uz Tevi kā no dziļas bedres uz tādu kā tālu, aukstu zvaigzni pie manām nakts debesīm.
it kā Tavs vienīgais uzdevums būtu spīdēt.
runājot par naktīm...
ziema bija gara, un es izskatos pēc ķēma, kas izlīdis no savas alas un tagad blisinās.
kad piezvanu tētim, viņš ir priecīgs, kaitinoši priecīgs, un piedzied man pilnas ausis ar saviem "pasaki man vēlreiz, kā tu teici daudzreiz".
Hiromi koncerts Liepājā esot bijis gadsimta notikums, saka tētis.
man mazliet žēl, ka savu biļeti atdevu.
varbūt aiziešu uz Pletnevu tepat Rīgā.
"Pletnevs iepriekšparedzams, no viņa brīnumus nesagaidīsi," tētis saka.
|
(4 comments | ir ko piebilst) Monday, March 9th, 2026
(ir ko piebilst) Saturday, March 7th, 2026
pretzel
|
9:38p
klausos Deep Forest - Sing with the Birds
tur putns ievīterojas vienubrīd
varbūt tāpēc man te jau pavasaris
pilnā skaļumā
volume 10
tā dziesma ir viens vārds - float
atradās citroncilvēks, jo negaidīju vairs
bet par ko rakstīt kādam, kuru vairs negaidīji?
uzrakstīju par sajūtu
par to, kā kaut kad ļoti sen, ar tēti dodoties kādā no pirmajiem tālajiem braucieniem, tētis naktī modināja, kratot aiz pleca, lai paspēju redzēt kaut ko no kārtējās pilsētas, kurai braucām cauri
cik nu es redzēju, bet man laikam pielipa tēta priecīgais satraukums
"we're arrows flying from the womb and landing in a graveyard"
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
2:41p
es vispār esmu atteikusies no tik daudzām sevis versijām, ka atlikusi ir vairs tikai šī - klātpiesapņošanas versija
diena kā radīta, lai atgrieztos pie dajebkā
es zinu, es ticu, es nekad neesmu pārstājusi, es nekad nevarētu, neuzdrīkstētos
tādā dienā, kāda ir šī, pazaudējas tikai viens no maniem cimdiem
bet tie nav man mīļi cimdi
tāpēc labi vien ir
dažreiz cilvēki ir tik savādi - tādā nozīmē, ka dažreiz man nemitīgi gribas kaut ko pateikt, uzrakstīt - un kad esmu pateikusi vai uzrakstījusi, tā šķiet kā lavīna - neapturama
when it's cold i'd like to die
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
6:40a
“You are most powerful when you are most silent. People never expect silence. They expect words, motion, defense, offense, back and forth. They expect to leap into the fray. They are ready, fists up, words hanging leaping from their mouths. Silence? No.” ― Alison McGhee, All Rivers Flow to the Sea
biju saklikšķinājusi grāmatas "Can't Hurt Me" rezervēšanu bibliotēkā, bet atteicos no tādas domas
man laikam vienkārši ļoti patīk nosaukums - kaut kas tāds, ko murmināt sev pašai šallē, kad eju pretī pavasarim - cik ilgs ir tāds gājiens, jo pēdējie metri - un tomēr - can't hurt me
|
(ir ko piebilst) Friday, March 6th, 2026
pretzel
|
6:24a
neizkustināma kā klints šorīt
daru savu darbu un priecājos
laikam ir arī tādi rīti vēl Laikam kabatās
kad saule aust 7 un zinu, ka nokļūstu ar katru soli tikai arvien tuvāk Tev
ja par priecīgo, vakar trīsgadīgam puikam vārdā Varis pajautāju, cik tev gadu - iestājās ilga, vismaz trīsgadīga pauze
Varis to zināja ļoti labi, man šķiet, bet tante uzplijas ar savu stulbumu
tu vispār pati zini, cik tev gadu?
ja godīgi, Vari, man ir sajūta
ka es to aizmirstu gandrīz vienmēr
ja man kāds pajautātu
|
(ir ko piebilst) Wednesday, March 4th, 2026
pretzel
|
2:37p
laimīga šodien un pēkšņi bez iemesla
vai arī tieši pareizā iemesla dēļ
visu rītu vazājos apkārt,vienkārši būdama apjukusi no saules un siltuma
tagad gan piekususi, bet tāds citāds piekusums šis - ķeršos klāt darbiem
un vēl es jums teikšu tā
ieteikums nepirkt un nenest mājās neko lieku strādā - virinu tukšu ledusskapi
bet tas, ka nolieku treniņtērpu un botiņas redzamā vietā, gan neko nemaina
es vienkārši paskatos uz to skatu
un aizeju prom,
būdama tā pasaules staigule, baskāje, vējamāsa,
kas es esmu
spring is coming
I can hear it in the birds
|
(ir ko piebilst) Monday, March 2nd, 2026
pretzel
|
11:45p
kāpēc es pamodos, hvz
kārojas siltu pienu un kaņepju sviestu plānā kārtiņā pār baltmaizi
youtube viena meitene teica, ka biežāk vajag domāt par to, kas tas ir, nevis par to, kas tas nav. "if you're constantly thinking about what something isn't , you do end up wasting it for what it is cause you forget what it is".
pastkastītē atradās filmiņkadri no sērijas "ja mans tukšums būtu aizpildīts, tas būtu arī tavs tukšums"
izlēmu, ka iztiks mana tālo zemju madāma bez ledusskapja... viņa noteikti neaizver durvis un sabāž tur vēl siltu, varbūt pat karstu ēdienu.
vienkāršu "jā-ir" jau esmu nokavējusi, tagad tikai sarežģīts spīd, jo kaut kas manī vēl spirinās pretī domai, ka esmu paredzēta vienatnei.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
pretzel
|
7:43a
te varēja būt citroncilvēka bilde, bet nav
es nekad viņu neatdotu
nekad un nevienam
citroncilvēks man vienmēr asociējas ar šo citātu no Atvudas "Oriksa un Kreiks"
"He doesn't know which is worse, a past he can't regain or a present that will destroy him if he looks at it too clearly. Then there's the future. Sheer vertigo."
...par ko arī viņam paldies
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
5:06a
hiacintes stādu vakar redzēju iebakstītu vecā tējkannā, bet kur tas bija? kādā skatlogā?
vakar vispār bija skaista diena, jo izkustējos no savas četrsienainības
ar īrnieci parunājos, jo biju izsaukusi meistaru salūzušā ledusskapja dēļ - meitene esot no indijas pašiem dienvidiem, keralas - stāstīja par tēti, kurš esot bijis tik nepacietīgs, kad mācījis viņai braukt ar mašīnu - "es nekad neiemācīšos braukt ar mašīnu, man šķiet" - es visu ko citu arī izprasīju - ārkārtīgi patīk meitene, pavisam jauna vēl, bet uzlūkojot vien rodas sajūta, ka visu saprot
promejot uz spoguļa pamanīju līmlapiņas, uz kurām viņa sarakstījusi draugam veltītas mīļas muļķības, sazīmējusi sirsniņas - teicu viņai, ka es nekad tā neesmu darījusi - vienmēr esmu gribējusi, bet nav sanācis
saldētavā vēl atradās krikumiņi no mammas laikiem- beidzot to visu izlidinājām miskastē
nu, un tagad es meklēšu ledusskapi - man vajag kaut ko lētu un labu - ja vien es no tā kaut ko saprastu
|
(ir ko piebilst) Sunday, March 1st, 2026
(ir ko piebilst)
pretzel
|
5:46a
otra ir mana miglaino rītu dziesmiņa
vienmēr to dungoju, kad migla
https://www.youtube.com/watch?v=7xUPsEFu_9g
"None of this has definitely happened
And none of us are definitely real
The world's gonna stay the way it is
Covered in blinding fog"
|
(1 comment | ir ko piebilst)
(ir ko piebilst) Saturday, February 28th, 2026
pretzel
|
2:47p
mammai bija brūnas acis
kad biju maza, tētis viņai sestdienu rītos dziedāja dziesmu par ilzīti milzīti, kura soļo pāri
kad biju maza, bet jau kaut ko sāku saprast, man ar tēti patika iet uz dvd nomu izvēlēties filmu.
es nevaru ne ar cilvēkiem, ne arī bez viņiem, tāpēc rakstu.
bieži atceros, kā ar S. reiz sastrīdējāmies par to, vai es atcerēšos kaut ko no mūsu ceļojumiem... tagad, kad par to rakstu, liekas, ka tas ir tik smieklīgs iemesls strīdam. bet viņam izrādījās taisnība. lielāko daļu tiešām esmu aizmirsusi. palikusi tāda kā izbalojusi fotogrāfija manā acs kaktiņā, kurā balts taurenis guļ uz kartes, kas izklāta pār galdu kāda hosteļa virtuvē... jadransko more...
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
1:52p
neznokādiem dziļumiem iznira "zip it!"
S. tik ļoti patika tā multene. Coraline.
mēs vēl kādu brīdi pēc noskatīšanās tā viens otram muļķodamies teicām.
zip it!
|
(4 comments | ir ko piebilst)
pretzel
|
11:39a
pēdējais no februāriem miglains un putnu piečivināts
kā ceļazīme, kā pretskumju tabletīte atrodas ilgi pazudusī kartiņa - šērlija templa salikusi rociņas kā lūgšanā un skatās augšup - dear God it's me again ;)
tepat vien bija - biju paslēpusi zem VID iesniedzamajiem čekiem ;)
you're too precious
I don't think they deserve you
I don't think anyone could
I'd take the calls you don't want to
I'd take the hair in your food
(tas nav par mani... bet tas skan skaisti... šim rītam pietiekoši skaisti...)
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
6:08a
Un vai tad tas nav savādi un īpaši, kā no domas par Tevi vēl tikko un tepat uzbūvēju pati savu lielāko pielūgsmes vietu - tādu pati savu Sagrada Familia – tikai lai vienā jaukā dienā to nojauktu līdz pašiem pamatiem?
|
(ir ko piebilst)
|
