|
Sunday, October 11th, 2026
pretzel
|
8:48a
no šī rīta visvairāk gribu paņemt līdzi šo mirkli, kurā nelasu, tikai paskatos bildītes. ilgi apstājos pie atvēruma, kur viss par aci.
|
(1 comment | ir ko piebilst) Saturday, October 10th, 2026
nelabrit
|
8:28p
Šodienai pēc plāna bija jābūt busy busy busy, bet ap pusdienlaiku mana enerģija jau bija iztērējusies. Dienu sāku teātrī, kur sākās galvassāpes, lai gan nebija pat daudz cilvēku. Pēc tam uz īsu brīdi satiku I ar kuru kopā aizgājām vēlās brokastīs uz mārtiņa beķereju, kur beidzot bija mana mīļākā brokoļu bulciņa. Tad man bija plānots doties uz Valodu festivālu, bet sevī nejutu vajadzīgo enerģiju un programmā arī redzēju, ka palikusi tikai viena man interesējoša diskusija. Uz atvadām teicu, ka braukšu uz centru tikai, ja kāds man privāti uzrakstīs un uzaicinās. Ienākot mājās tieši saņēmu ziņu no K ar piedāvājumu iedzert tēju, kam attiecīgi nevarēju nemaz atteikt. Aši devos uz tramvaju un braucu uz centru. Papļāpājām kkc un mājup nolēmu iet ar kājām, bet līdz mājām nenonācu. Augstā mitruma dēļ nemaz negribu tur tik ātri doties. Vismaz uz vakaru galvassāpes mazinājušās.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
7:16p
Noname nēģi, vietējo gādāti, bija izcili, jo simts gadus nebija ēsti. Es nezinu, kur I. tādus izraka. Pie pirmā stāva durvīm bija jāpiezvana. :))
Kādreiz tas bija našķis, kas saistījās ar Ziemassvētkiem, jo tad atļāvāmies ar mammu tādus. Uz baltmaizes šķēlītes ar sviesta kārtiņu pa virsu tādus uzlikām. Tādi nekad neapēdās. Par tādiem teicām - izkusa. Šie bija tieši tādi.
Ilgi nogulēju. Tagad man ir sirdsapziņas pārmetumi , ka par daudz apēdu. Bet te ir tik auksts šodien. Gājiens uz I. darba vietu bija skaists. Atpakaļceļā nāca miegs un gribējās ēst. Savācu tikai 11000 soļu.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
8:57a
pamodos agri. klausījos, kā burbuļo radiatori. te nedēļas nogalē atslēdz siltumu. bija sajūta, ka guļu pie strautiņa. ļoti nomierinoša skaņa. skatījos, kā gaisma no tumsas izceļ viņa jaunākās meitiņas mīļāko plīša rotaļlietu - lācīti Padingtonu - kožu saēstā sarkanā mētelī un zilos gumijniekos - tik nomīļotu, cik vien nomīļots kaut kas var būt. tagad I. izprintēja atlūgumu. iesim uz viņa darbavietu atstāt to lapu tur. sapucējos šim notikumam par godu. jāiet būs ar kājām kāds laiciņš. man nav uzvilkušās tās ērtākās bikses. tad nāksim mājās. pusdienās ēdīsim maizi ar vārītu mēli, ko vakar ieraudzīju Mego un sasiekalojos. mārrutki man arī ir mazā trauciņā paņēmušies līdzi. par visu ir padomāts. paraksts: pele.
|
(1 comment | ir ko piebilst) Friday, October 9th, 2026
pretzel
|
9:33p
tāds gadalaiks, ka spilgti oranžā vējjakā ar tādas pašas krāsas kapuci satuntulējusies būtne liek pasmaidīt. who killed kenny?
autobusā sakāpj ne mazāk braucēju kā ierasts. kaijai no paspārnes izkritis bērns un pats pirmais iekāps.
braucot bildēju mašīnu starmešu bokeh cauri salijušam autobusa logam. dažas varbūt pat sanāk. aizmirstos. attopos, kad sāk kratīt drebuļi.
"ja kāds mani vispār dzird, tad tas esi tikai Tu," es saku I. , kurš nedzird vis. viņa elpa ir tik līdzena, aizmaldoties no manis prom pa sapņa takām, ka es nešaubos, ka viņš atrodas līdzās klajam, vēl nepiepēdotam sniega laukam... bet varbūt mēness apspīdētā pamestā lidlaukā.
|
(ir ko piebilst)
sramgni
|
5:05p
tap
Man nepatīk tēja ar pienu.
|
(ir ko piebilst)
nelabrit
|
1:11p
Mitruma nosūcējs cītīgi strādā bez apstājas jau otro dienu pēc kārtas, bet mitruma līmenis turpina saglabāties ap 80%. Mājas whatsapp čata balsojumā tika nobalsots atlikt apkures pieslēgšanu līdz nedēļas beigām. Ļoti ceru, ka nav plānots veidot tagad vēl vienu balsojumu. Un vispār šodien līdz plkst. 18:00 ir vētra. Kuram gan negribētos patverties no vētras siltās un apkurinātās telpās? Man personīgi ļooooti gribētos. Ar sildītāju tomēr nav iespējams tā iesildīt.
Brokastīs dzēru kafiju un ēdu mini cīsiņus mīklā. Tagad mēģinu izdomāt, ko lai tādu padara līdz vakaram. Mans ķermenis jūtas neizstaipīts un prāts nepamodies, tāpēc jūtos gatava tikai mierīgām aktivitātēm. Piemēram, varētu uzvārīt vēl vienu kafiju. Domāju, ka mani arī nedaudz nogurdina doma, ka nākamā diena (bez šodienas), kurā man būs 0 darīšanu ir tikai nākamsvētdien. Aizvien vairāk sāku noticēt domai, ka ziema vienkārši nekad nepienāks.
No citām ziņām - šodien saņēmu 1 e-pastu, kurā informēja, ka kandidātus izskatīs tuvāko 2 nedēļu laikā, un 1 e-pastu, kurā man darbs atteikts. Intuitīvi vēlos kādu nedēļu vēl nogaidīt pirms atkal sāku nodarboties ar CV izsūtīšanu. Man arī nākamnedēļ būs pienākusi nākamā bezdarbnieku konsultācija. No vienas puses, jūtu, ka esmu atpūtusies un domāju, ka lielāko daļu izdegšanas simptomu pilnīgi noteikti man būs izdevies apārstēt pa šiem mēnešiem, bet no otras puses - dzīve ir uzņēmusi pašlaik tādu pagriezienu, kas radījis manī skaidrību, ka vismaz tuvākajā laikā noteikti vēl nesākšu dzīvot dzīvesveidu "darbs - mājas - darbs". Un tas ir labi. Mans iekšējais pusaudzis pašlaik jūtas samīļots.
current music: Superkoloritas – Giedra
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
12:30p
šo pierakstu sev pašai par atgādinājumu: sevi nedrīkst strostēt. ja svars lieks un daudz, piemēram... es daudz laika pazaudēju, pati sevi strostējot, bet izrādījās, ka vajadzēja tikai likt sevi mierā, domās atlaist to visu vaļā, neturēties. ja akurāt nesanāk sevi pieņemt, tad sev apvedceļus var izdomāt, piemēram, var sevi visu laiku tincināt, vai tad nebūtu forši uzzināt, kā tas var būt, kad aizņem mazāk vietas.
galva šodien pilna ar domām, katra velk uz savu pusi, jābrauc uz jūru vēdināties. sapņoju, ka I. nepanāk man pretī un ka guļ aizmidzis ciešā miegā, lai varu atslēgt durvis, nolikt somas, ieslēgt tējkannas slēdzi un tikai tad palīst pie viņa zem segas. "tev aukstas rokas, pele, sildies," viņš tad teiktu.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
6:08a
vakar sinsay uzmērīju krekliņu ar snoopy (https://www.sinsay.com/lv/lv/kokvilnas-kreklins-ar-apdruku-snoopy-906ju-00x?algolia_query_id=0c054956e64f521727a14d87e602ad39). nenopirku, jo tas balts bija. nepatīk balts apģērbs. ja būtu bijis melns vai vismaz pelēks, būtu nopirkusi 45 tādus. tad man skapī būt maniaka skapja saturs. viss vienāds. bet es patiešām mīlu... nuja... to, ko es mīlu.
domāju, ka ieradums ļoti cieši nopētīt cilvēkus (man ir teikuši, ka man ir tāds kā skrūvspīļu skatiens) beigās piebeigs mani pašu. bet cilvēki patiešām ir ļoti interesants pavērojamais materiāls.
kauns Jums stāstīt, ko es šorīt klausos... bet kāda starpība, ko es klausos... ja vien tas liek man gribēt izdejoties pie spoguļa vienās apenēs: https://www.youtube.com/watch?v=L0fRoqoraAI
gaidu šodien solīto pirmo rudens vētru un domāju, ka tūlīt jau oktobra trešā nedēļa, bet es vēl neesmu sapratusi, kas man bija septembris.
|
(ir ko piebilst) Thursday, October 8th, 2026
nelabrit
|
8:48p
Šodiena pagājusi ļoti relaksētā gaisotnē. Pa dienu biju “ēnot” potenciāli jauno darba vietu. Ļoti patika gan cilvēki, gan telpas, tāpēc ceru, ka mani paņems. Rezultāti nākamās nedēļas laikā. Pēc tam izgāju skaistā pastaigā un baudīju saulīti. Varēja mierīgi pat iet t-kreklā. Vakarā kopā ar L noskatījāmies ērkšķu epizodi, bet tagad atnācu apsveicināties uz pili, kurā ir arī šodien super mierīga atmosfēra. Kaut kā viss rit tik mierīgu garu uz priekšu, ka nav nemaz iespējams skumt, lai gan jūtu pakrūtē nelielu smagumu. Varbūt tas no augstā mitruma līmeņa dzīvoklī.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
9:21a
ja ņem vērā, ka esmu gulējusi tikai 5 h, es jūtos lieliski, pat labāk kā pēc 8 stundu miega.
šodien nopirkšu gaiši zilu zīda diegu, jo tāds būs vajadzīgs to mežģīņgabaliņu piešūšanai. varbūt iesākšu šūt. šujot iztēlošos, ka slīd mākoņi pāri pilnam mēnesim. ja iztēlošos pietiekoši stipri, man sanāks kaut ko tādu dabūt ārā no pirkstu galiem.
vakar divas meitenes satikās, vēl katrai savā ielas pusē stāvot. bija tik nepacietīgas viena otru satikt, ka sāka sazināties jau laikus - tā viena, kas bija ielas pretējā pusē un ar kruķiem, pacēla tos gaisā un nodejoja kaut ko līdzīgu prieka dejai, bez vārdiem pasakot, ka viņai tos vairs nevajag. tā, kura stāvēja man blakus, smaidīja un aplaudēja.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
pretzel
|
2:25a
iemaldījos mazā audumu / šūšanas piederumu veikaliņā. nu, tas pats, kas ar mani vienmēr - vienmēr eju garām, bet nekad nebiju ievērojusi. nopirku šādus tādus mežģīņu fragmentiņus un gribu uzšūt uz jebkā, pagaidām vēl nezinu, uz kā, bet pagaidām kopā salikās tā.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
pretzel
|
1:14a
tētim ir piešķirta kaut kāda balva. uzaicināja uz sabučošanu un puķes iešķiebšanu. tētis visu dzīvē sasniedzis ar spītību un neatlaidību. es tikai rakstīt protu, bet tas neskaitās, jo neko man nenozīmē.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
12:30a
vienmēr sev atgādinu, ka tādā pasaulē, kur cilvēki atstāj vienu zvaigznīti un savu kritisko vērtējumu, aprakstot, piemēram, niagāras ūdenskrituma apmeklējumu, ir vēl arī tās pelēm līdzīgās sīciņmīciņkripucītiņmīkiņās kalnu būtnes ar saucienu, kas lielāks par viņām pašām, iekšā.
taupu dažas receptes nebaltām dienām. kad ir slikti, apmānu sevi, ka tas būs kaut kas nenormāli labs. kaut kas tur bija ar tiem saldētajiem persikiem, ko sarīvē un tad ēd ar kaut ko.
man ārkārtīgi patīk Somija.
es gribētu, lai kāds par mani saka, ka esmu precīza kā šveices pulkstenis.
es nekad nekavēju un zinu, ka latgalē mudīgi = mudri.
mana mīļākā bilde ir tā, kurā esmu iebridusi Balatona ezerā un stāvu kā bikla stirna, esmu smieklīgi smaidīga, gandrīz raudoša tajā netīrajā ūdenī, kur man garām aizpeld gulbju ģimene. tētis vienmēr smejas, atceroties šo manu peldēšanos Balatona ezerā. toreiz tur bija ārkārtīgi netīrs tas ūdens, un es nesapratu, vai man tiešām tur jāpeld. viens no mūsu pirmajiem braucieniem bija.
|
(ir ko piebilst) Wednesday, October 7th, 2026
sramgni
|
3:52p
p
Are you gonna pick that shit up when it all comes tumbling down.
|
(ir ko piebilst)
nelabrit
|
1:01p
Šodien pamodos ļoti laicīgi, jo man plkst. 10:00 zvanīja, lai uzaicinātu uz nākamo kārtu darba "intervijai". Interviju lieku pēdiņās, jo tā būšot vairāk ēnošana ar kopīgām pusdienām. Interesanti un tā jau forši, bet tiešām labprāt būtu pagulējusi nedaudz ilgāk. Šovakar arī ieplānotas veselas divas tikšanās. Dzīve vienlaikus ir ļoti piepildīta un laiks iet uz priekšu ļoti strauji, bet no otras puses knapi izjūtu šo straujumu. Viss šķiet virzās uz priekšu ļoti dabīgi. Mana vienīgā lielā problēma pašlaik ir miega traucējumi, bet sāku jau šo pieņemt savā dzīvē, kā jebkuru citu neērtību.
|
(2 comments | ir ko piebilst)
pretzel
|
9:21a
"nu viss... pele atkal dauza bungas," I. saka vienmēr, kad dusmojos.
mana šodiena ir beidzot silti radiatori.
sāku gaidīt Ziemassvētkus.
protams, ir viegli sākt gaidīt Ziemassvētkus, kad pieslēdz apkuri, Jūs varbūt nicīgi pavīpsnāsiet.
gaidu gan tos ar šausmām un nepacietību.
ar šausmām, jo diez vai I. mani bildinās.
ar nepacietību, jo jau izdomāju rezerves plānu tādam gadījumam, ja nebildinās. nekad neuzminēsiet, kāds ir šis rezerves plāns.
kā iet Jums?
vai kāds man var atbildēt uz vienu vienīgu mani interesējošu jautājumu, proti, vai no tām pretpumpu uzlīmītēm ir kāda jēga?
jo man viena tagad tik liela pumpa uz zoda uzmetusies, ka es nevaru rādīties ārpus mājām.
|
(1 comment | ir ko piebilst)
pretzel
|
7:14a
dear God,
what a mess we've gotten ourselves into.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
5:40a
https://www.youtube.com/watch?v=_IokKb7hRYk
7. oktobra visādīgumi. jāsāk strādāt būtu, bet visādas labas mūzikas pēdējā laikā jaucas pa galvu, ziniet. gan jau, ka ziniet. esmu pamanījusi, ka te daudz līdzīgi domājošu melomānu.
|
(3 comments | ir ko piebilst)
pretzel
|
4:47a
"Liebe ist Leben, Leben ist Liebe," smejies vai raudi, bet mana tējas paciņa šorīt kā kulaks uz acs.
sklandrausis bija labs.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
3:43a
ievēlos kaut kur ne tur. bet ja jau tur tagad esmu, tad izstāstīšu par dārgumiem, kas palika pāri. pāri palika divas grāmatas no S. bibliotēkas (viņš ļoti gudrs, zinātkārs cilvēks bija... mūždien ar degunu kādā vārdnīcā... ļoti skaista bija arī viņa latviešu valodas izjūta, piemēram, es nekad neiedomātos mandarīnus nosaukt par tevdarīniem...). tējas krūze (viņš ticēja savām čajām vairāk kā jebkam citam, saldinātām ar tām tūkstoš karotītēm cukura). divi sunīši (kuri man tik ļoti nepatika toreiz, kad uz mani skatījās no viņa grāmatplaukta puses... bet tas bija vienīgais, ko palūdzu viņa mammai neilgi pirms viņa atgriezās Krievijā). fotogrāfijas - atmiņas par mūsu klaiņojumiem - viss vārdos neietilpināmais, protams.
|
Tuesday, October 6th, 2026
pretzel
|
6:41a
https://www.youtube.com/watch?v=4qi-YX0lXCQ
|
(ir ko piebilst)
(1 comment | ir ko piebilst)
pretzel
|
4:55a
kad tad vēl ievērot, ka man vēl ir saglabājies iedegums no vasaras, ja ne šajā 6. oktobra rītā? brīnišķīgi izskatos šajās spilgti rozā pepco apakšbiksēs. I. teica, ka man jāapsien ap vēderu zvārgulīši un jādejo vēderdejas. pašai liekas, ka tik resna es vairs neesmu, lai tādas dejotu. drusciņ vēl esmu resna, bet to mēs līdz 27.01.2027. likvidēsim.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
3:47a
ko es daru, pamodusies plkst 3? provēju, vai čipši, uz kuru iepakojuma rakstīts, ka tie ar aukstās zupas garšu, tiešām garšo pēc tās. nu... nezinu. ja es koncentrējos... ja es patiešām ļoti koncentrējos. vispār garšīgi un 100 gadus kaut kas tāds nebija ēsts. vajadzētu apstāties laikus. vēl gribu apēst pēdējo pāripalikušo pildīto papriku. es nekad neredzu S. sapņos. mammu arī ne.
|
(4 comments | ir ko piebilst) Monday, October 5th, 2026
pretzel
|
10:42p
šodien sazinājos ar Volgogradas līdzjutējām. sajūta, ka ar viņa mammu mačojamies, kura ātrāk varēs satikt S., bet dzīve mūs te kā pietur, tā pietur, ha. aizsūtīju pēdējo uzņemto kapa fotogrāfiju. aprakstot viņa mammas gādāto kapa pieminekli gribēju, lai tajā pasaules nostūrī nesatraucas un zin, ka ar to viss vislabākajā kārtībā, bet atdūros pret teikumu "Всё осталось так, как было раньше". beigās kaut kā citādāk uzrakstīju vai arī nepieminēju to nemaz. neatceros.
tad ilgi stāstīju MI, kā gribu, lai pārveido manu fotogrāfiju tā, lai esmu iekšpusē sianometram - tādam senam mērinstrumentam, ar kura palīdzību nosaka debesu ziluma pakāpi. bija tāds savāds noskaņojums. tagad man kauns to bildi rādīt. bet neparādīt arī nevaru.
|
(ir ko piebilst)
nelabrit
|
2:23p
Braucu atpakaļ uz mājām. Man uz pēdas ir liela tulzna un šodien laiks ārā vairāk atgādina pastaigu pa lietus mākoni. Soļu skaitītājs rāda, ka pa šīm 3 dienām nostaigāti kopumā 44km. Noteikti bija vērts jau otro vasaru pēc kārtas trenēties braukt velo uz izturību, jo reāli kājas nesāp. Pati esmu patīkami pārsteigta, jo tas nozīmē, ka varētu mierīgi mēģināt īstenot domu par došanos pārgājienā pa zaļo dzelzsceļu maršrutā Tartu —> Rīga.
Īpaši gan par šodienas izpalikušo pastaigāšanos nepārdzīvoju, jo pēc diviem mēnešiem tāpat jau atkal mazas darīšanas Tartu. Gribētu vēl līdz tam laikam paspēt aizbraukt uz Lietuvu. Tīri līdzsvaram.
Mēģinu tagad izdomāt, ko, lai jums uzraksta par Pērnavu un Tallinnu, bet galva pašlaik tāda tukša. Dzelteno lapu noteikti vairāk ir Rīgā. Lielāko daļu kastaņus, ko salasīju uzreiz sanāca arī atdāvināt tālāk.
Pērnavā pirmo reizi biju un nakšņoju Rääma rajonā, kas atrodas otrpus upei. Tur bez dzīvojamajām mājām nekā cita īsti arī nav, bet man tieši vislabāk patīk pa tādiem rajoniem pabūt. Vēl pabiju tur öövalge gaismu festivālā. Sākumā domāju, ka būs līdzīgi Staro Rīga pasākums, bet izrādījās, ka katrs objekts ir mini izrāde, kur vai nu iesaistīti akrobāti vai cilvēki taisa ēnas uz projekcijām.
Tallina atkal ir mana mīļākā pilsēta Igaunijā, tāpēc tur vienmēr esmu arī gatava atgriezties. Šoreiz pašai negaidīti sanāca izstaigāt jaunu rajonu Veerenni, kas varētu būt mans otrs mīļākais rajons. Uzreiz aiz Kopli. Protams, centrs (un ne tikai) arī tur ir skaists. Jāatzīst gan, ka laikam visas pilsētas izskatās īpaši skaisti rudenī. Vai arī man tāds tieši šodien trāpījies noskaņojums.
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
6:56a
05.10.2020.
"aiz manas šodienas kā aiz branga kalna"
(paldies, Ieva, ja nu gadījumā šo lasi, par būšanu līdzās toreiz.)
|
Sunday, October 4th, 2026
pretzel
|
9:17p
vakariņās cienāju I. ar pašas gatavotu pildīto papriku. "my favourite human on this planet", es domāju labas domas, lai ir garšīgi, un uzmanu cepeškrāsni, kur pār mūsu vakariņām izkūst siers.
vēlāk es izsprūku brīvībā, ko gan vairāk sajūtu kā savažojumu, jo nezinu, uz kuru pusi doties. ir jau tumšs, bet vēl ir silts, vēl ir tik silts, ka varētu pat pasēdēt uz soliņa parkā.
pārdevēja sakliedz uz indiešu paskata puiku, jo tas pajautā angliski, cik viņam jāmaksā, bet vainīga un stulba, un ar papēžos nogrimušu reiz sensenos laikos dūrītē savākto drosmi tur pie tās kases, šķiet, esmu tikai es. nopērku Rittersport šokoprieku ar "groovy crunchy pretzel" garšu. brokastīs būs tāds pagaršojums.
tagad klausos, kā I. krūtīs san sapņu spiets, bet klausos arī arooj aftab "aey nehin".
|
(ir ko piebilst)
nelabrit
|
10:46a
Nelabrīt šajā skaistajā rudens rītā!
Man tik liela vilšanās par mums (Latvijas balstiesīgajiem) šķiet vēl nekad nav bijusi. Gan par rezultātiem, gan balsošanas aktivitāti :(
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
9:07a
I now know the depths I reach are limitless
|
(2 comments | ir ko piebilst)
pretzel
|
2:44a
Chris Noah - Mēs pārtiekam viens no otra
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
2:36a
ar laika atstarpi šķiet, ka man patika abi pirmie cilvēki, kas bija atnākuši paskatīties dzīvokli: meitene atgādināja druknu pajūga zirgu, lai gan nekāda resnā nebija. arī kaut kas trausls viņā bija, jo vērojot viņu saklausīju, kā man zem kājām nošņarkst stikla lauskas, kas bija sabirušas uz pamestas viesnīcas tukšā baseina grīdas kaut kur Marsaskalā, Maltā, kur reiz aizmaldījāmies ar S.
vīrietis staigāja sabozies, rokas kabatās sabāzis un vairāk šķita, ka viņu interesē kopējā dzīvokļa noskaņa, nekā visi tie jautājumi par nesošajām sienām un ko tik vēl ne. kad skatiens aizķērās aiz manis kā liekas kumodes, šķita, ka viņš apjūk kā laivā bez airiem pēkšņi attapdamies. bija aizkustinoši simpātisks.
laimīgums ir viegls. vajag tikai, lai kādu nedēļu pasāp vēders. nu, varbūt ne gluži pasāp, bet ir sajūtams. un kad pēkšņi naktī pamosties un saproti, ka tā jokainā sajūta ir prom...
|
(ir ko piebilst) Saturday, October 3rd, 2026
pretzel
|
8:03a
sapucējos. vēl jāizvēlas auskari. tos vienmēr piemeklēju kā pēdējo. iešu pildīt savu pilsonisko pienākumu. es vēl neesmu izlēmusi, kam atdot savu balsi. apspriedos ar saviem tuvākajiem, kuru viedoklim uzticos, bet tik un tā jau laikam izlemšu pati un tikai pēdējā brīdī. galvā skan Dons, tā viena rindiņa, kurā vārdi "kad vakars dienu jau jauc", bet vakar pirms kāpšanas autobusā Rīgas Doma kora skolas audzēkņi skaisti dziedāja. ja tā būtu bijusi dziesma, nebūtu bijis tik interesanti, bet viņi kaut ko tādu sev vien saprotamu, kas visticamāk ar kaut kādām mūzikas teorijām saistīts bija un jāiezubrī kā nodziedāms pantiņš, vieglās, putnu čivināšanai līdzīgās balsīs... tik ārkārtīgi skaisti un talantīgi jauni cilvēki. gribējās aplaudēt.
pirms Salacgrīvas uznāca bieza migla.
kā migla, kas ezītī.
|
(ir ko piebilst) Friday, October 2nd, 2026
sramgni
|
4:49p
bianch
Es jau labprāt nopirktu lietotu Bianchi Pista rāmi labā stāvoklī, bet šaubos, ka tam var uzlikt dubļu bleķus.
|
(ir ko piebilst)
nelabrit
|
2:41p
Mans vakardienas plāns nodarboties ar lasīšanu pilnībā izgāzās, jo negaidīti satiku cilvēkus. Ticiet man, ka tas būtu bijis ļoti nepieklājīgi atteikt runāšanos, lai tā vietā lasītu grāmatu.
Vēl vakar atkal mocījos ar iemigšanu. Aizmigu tikai pēc 6:00 :/ Jūtos briesmīgi, sāp acis, bet šīs ir manas pagaidām šodienas ieplānotās aktivitātes:
- ierakstīt cibā un pabeigt brokastot (ir progress)
- atbildēt čatiņā un uzrakstīt 2 cilvēkiem
- sagatavot māju prombraukšanai
- nosūtīt vēstuli (t.i., pirmo reizi izmēģināt pasta pašapkalpošanās automātu, kurā jāizdrukā adreses svītrkods, kā arī vēl vēlos veltīt mazu klusuma brīdi pastmarkām)
- nopirkt 2 mini balzāmiņus
- atrast 5 lielus kastaņus
- sakrāmēt somu nedēļas nogales braucienam
- pagatavot ēst
- satikt I un nodot monsteras bēbīti
- nopirkt tirgū medus kūku
- piestrādāt 3-3,5 stundas teātrī
- iziet garajā pastaigā ar suni
current music: Baltasis Kiras - Saulė Šviečia
|
(ir ko piebilst)
sramgni
|
2:48p
vid
Ukulele apology video.
|
(ir ko piebilst)
sramgni
|
2:47p
visi par progresīvajiem
Domāju, ka šajās vēlēšanās nebalsošu, jo nav vērts – jūs tāpat visi nobalsosiet par Progresīvajiem.
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
(1 comment | ir ko piebilst)
(ir ko piebilst) Thursday, October 1st, 2026
nelabrit
|
4:38p
Nogulēju nepieklājīgi ilgi, bet neko padarīt. Vakarnakt nespēju iemigt. Pārdzīvoju tikai tāpēc, ka pašlaik spīd saulīte un termometrs rāda +20 grādus!! Tagad sadzeršos kafiju un mēģināšu noskaņoties maiņai teātra bārā (izrāde ir izpārdota un gaidāmi pāri 100 cilvēku). Plānoju uzvilkt baltu blūzīti, lai man pašai arī būtu vieglāk sajusties lomā. Savukārt, izrādes laikā plānoju turpināt lasīt ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) triines_greeki aizlienēto R.F.Kuang "Babel", kuru it kā man nav grūti lasīt, bet man ir nedaudz grūti ielasīties. Jāatzīst, ka ar katru reizi šo "ielasīšanās" grūtību sāku uztvert aizvien personiskāk un tagad esmu nolēmusi nelasīt neko citu paralēli, kamēr nebūšu tikusi galā ar šo. Pašai literatūrai nav nekādas vainas. Tās vairāk ir manas grūtības savākties un sakoncentrēties. Vasarā sevi mierināju ar domu, ka ir vasara un man bija daudz visādu izbraucienu, bet tagad rudenī, 1.oktobrī, man nav vairs nekādu attaisnojumu.
Diemžēl vienīgais braucošais transportlīdzeklis, kurā spēju palasīt ir vilciens. Apsvēru domu, ka varbūt tāpēc jābrauc no Tallinas uz Rīgu atpakaļ ar vilcienu, lai gan tas sanāk 2h ilgāks ceļš, bet nošokējos, ka biļete ir uz pusi dārgāka, nekā ar autobusu. Lai gan es arī turpinu apsvērt domu, ka varbūt varētu no Tallinas aizbraukt ar vilcienu uz Tartu. Tur dažas stundas pastaigāties (potenciāli satikt arī vienu sen nesatiktu draudzeni uz kafiju) un tad tikai braukt atpakaļ uz Rīgu. Vēl man ļoti patiktu, ja man Tallinā kāds pienāktu klāt uz ielas un teiktu, ka ir pieejama viena brīva istaba dzīvošanai un ka mīl suņus, lai es varētu atbildēt: "forši, kad varu ievākties?". Alternatīvi, mani varētu arī kāds bildināt. Noteikti piekristu abiem šiem variantiem, kuri diez vai notiks, bet galu galā man arī bērnībā mācīja, ka cerība mirst pēdējā.
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst) Wednesday, September 30th, 2026
pretzel
|
10:39p
kādu dienu es uzrakstīšu grāmatu. esmu jau izdomājusi nosaukumu - "vēstules tepat pārziemot palikušajiem vējiem". tai uz vāka būs bilde ar M. virtuves loga stūri, kuru reiz skāra pneimatiskā ieroča izšauta lode (es tā arī nepajautāju, kā tur viss beidzās ar to lietu). bildē redzams tas ieplaisājušais stikls. nu, un tas arī viss, ko es zinu par šo grāmatu pagaidām. jā. :)
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
9:28p
diena bija ļoti piepildīta, bet beigās es nevaru izvēlēties, ko paņemt no tā visa sev līdzi. satiku tēti. tētis satiekot ar katru reizi šķiet arvien vairāk sagumis. visi ķīnas suvenīri bija tik rūpīgi piemeklēti, ka es labāk nelielīšos. tad te ievēlās I. kā vējabrāzma ar savu "kas te atkal notiek, kas tev te par zilumu, kur tagad var dabūt skrūvgriezi un citus pribambasus?" es tikai skatījos un domāju, kā citas viņu nav vēl apēdušas ar skatienu vien. kopā mēs esam briesmone un skaistulis. man patiks, ka svētdienās tagad kādu laiku brauksim uz Rīgu kopā. viņš turēs savu roku uz mana augšstilba iekšpuses. es klausīšos Martin Roth - Mono No Aware. es pat nezinu, kā man pietrūkst. sevis? kā ar svešiniekiem man tik ļoti patīk runāties, jo uzzinu kaut ko jaunu par sevi gandrīz vienmēr, tā man pietrūkst sevis. es patiešām dzīvē esmu nepārspējama, kad runājos ar svešiniekiem. visi viņi atveras. es zinu, kad jāpaklusē. zinu, kad vajag paskatīties ārā pa logu tēloti garlaikoti, kad jāpasaka kaut kas izdomāts par sevi pašu. varbūt sajūt, ka esmu nelaimes putns?
|
(ir ko piebilst)
pretzel
|
7:53p
noskatījos youtube video
kur viena meitene glaudīja savu smilkstoši ņurdošo taksīti
glaudīja un teica "jā, jā, es saprotu, tas nekas... mēs abas divas mīlam mīlestību, vai ne?"
|
(ir ko piebilst)
(ir ko piebilst)
pretzel
|
4:33p
"tu esi pavisam traka," viņš saka.
"pavisam, pavisam?" man, protams, viss jāprecizē.
|
(ir ko piebilst)
|
