slepena's friends

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi

Sunday, November 22nd, 2026


nelabrit

2:14p
Šodien pamodos ap 12:00 un jau bija tik stipri pelēks, ka istabā jāieslēdz gaisma. Galvā iestrēgusi dziesma kā mantra: kaili kā nāve koki... kaulaini koki....tas ir novembris....no mutēm izveļas tvaiki.....un es tajos klausos.... Priecājos, ka viena liela lieta tagad ir beidzot izdarīta. Nuuuuu, varu sākt ķerties klāt pārējām :D Lūk, domas no kurām man reibst galva. Labi, ka pēc mēneša jau ir ziemassvētki. Tas ir mans izolācijas un atjaunošanās laiks. Grūti noticēt, ka rīt jāiet uz pirmo darba dienu jaunajā darbiņā. Šovakar vēl teātrī apmeklētājiem jālej dzērieni.


current music: Ansamblis Manta - Rudensziema

(ir ko piebilst)

Friday, November 20th, 2026


mindbound

4:15p
D13

Debian 13 "Trixie".

(ir ko piebilst)

mindbound

3:19p
ssh

Gribu mājas serveri.

(ir ko piebilst)

nelabrit

3:12p
Jūtos it kā zem mana matrača naktī kāds būtu palicis zirni. Mēģinu kaut kā izstaipīties, bet pagaidām nav sanācis atrast pareizo līkumu. Pamodos arī vēlāk, nekā vajadzētu. Tomēr šodien ir vairākas lietas, kuras jāpaspēj izdarīt + vakarā vēl teātra maiņa. Kaut kādā ziņā nevaru sagaidīt nemaz svētdienu, jo tad visas lielās lietas būs jau aiz muguras, bet no otras puses pirmdien jāsāk jaunais darbiņš, kas, protams, rada arī zināmu iekšēju satraukumu. Papildus šodien vēl saņēmu divus haltūru piedāvājumus, vakar man vēl zvanīja par interviju, bet to atcēlu. Nesaprotu, kāpēc vienmēr dzīvē tā ir, ka vai nu nenotiek nekas, vai nu notiek viss reizē.


current music: Ajukaja & Ats Early Morning Show (19.11.2026)

(ir ko piebilst)

pretzel

6:51a
"Sweatpants are a sign of defeat. You lost control of your life so you bought some sweatpants." - Karl Lagerfeld


#patīk sweatpants

#bet man nekā tāda skapjos nav

#sakāve ir vārds, kuru mēs nepazīstam

brokastīs ēdu divus biezpiena plācenīšus

saslapināju rādītājpirkstu un uzlasīju no vakardienas suši vakara pārpalikušās sezama sēkliņas

salašņa tumsa slapstās gar palodzēm ar lietainiem pirkstiem.

pamodos, jo I. pa miegam kliedza. nu ne gluži kliedza, drīzāk izklausījās, ka grib kādam ieskaidrot, ka viņam vai viņai nav taisnība. vienubrīd man kļuva bailīgi, ka viņš ir tajā sapnī tik dziļi iekšpusē, tāpēc es pakratīju viņu aiz pleca. "ko?! kas??!"
"nekas. tu murgoji. pagriezies uz otra sāna. tas vienmēr palīdz."

"sandy toes & salty kisses"

(2 comments | ir ko piebilst)

nelabrit

2:24a
reāli man šķiet, ka nekad iepriekš neesmu domājusi par igauniju tik intensīvi, cik šodien, bet prieks, ka teksts iet uz priekšu

dažas no piezīmēm:
(1)mulgimaa --> mulk --> muļķis
(2)munamägi --> olu kalns --> alūksne --> olūksne / 40km
(3)ananāsu-burkānu salāti
(4)ziemeļu dienvidi vs. dienvidi ziemeļos
(5)tumsa --> plikums --> kailums

(ir ko piebilst)

Thursday, November 19th, 2026


pretzel

11:00p
clouds come and go,
bringing a chance to rest
from moon viewing


kur es pēdējā laikā esmu pazudusi? es esmu pazudusi, bet nezinu, kur tieši. bet es neesmu nomaldījusies ļoti tālu no takas, manuprāt. te kaut kur bija jābūt takai.

šodien tramvajā vienīgā pasažiere. pilnīgs home alone. tāda neomulīga sajūta varbūt būtu bijusi, ja tas būtu vilciens. kur visi noplaukuši? ko es nezinu, bet viņi zina?

es ļoti ilgojos pēc mājas. iesāku runāties ar I. par visu, kas man šķiet obligāti pārrunājams. vai man obligāti esot jābūt tik sīkumainai?
"...un neesi tik skāba, pelēn," dažreiz I. ar vienu rāvienu paslauka zem tepiķīša visas manas obligāti pārrunājamās lietas, pielietodams pāris pirkstgala piebungājumus pie mana degungala. ja godīgi, es nezinu, kā viņam tas izdodas. bet izdodas.

(ir ko piebilst)

nelabrit

2:42p
Šodien ārā tāds pelēkums, kādu šķiet jau kādu laiciņu neesmu redzējusi. Vilcinos istabā ieslēgt gaismu. Pamodos laicīgi un izgulējusies. Bonusā izrādās, ka šodien nekur nav arī jāiet. Varu nodarboties ar tekstu visu dienu. Vienīgi nedaudz kārojas aizbraukt uz jūru. Žēl, ka nedzīvoju tuvāk, lai varētu iziet gar jūru ikdienišķā pusdienu pastaigā. Nekas, ar laiku. Tikko pamanīju, ka manai monsterai drīz izplauks jauna liela lapa. Mana aukstumpumpa arī strauji turpina attīstīties, bet par to tik ļoti vairs nepārdzīvoju. Bija uznācis kaut kāds bizdings, bet par laimi izskatās, ka ne uz ilgu laiku. Vēl šodien sajutos nedaudz kā filmā, jo no grāmatplaukta pēc ilgiem laikiem izvilku "tā runāja zaratustra" (man ir 1939.g. izdevums) no kuras izkrita sakaltēti ziedi, lapas un pār pirmo atvērto atvērumu pāri pārrāpoja mazs zirneklītis. Uz šīs nots sveicu jūs arī pasaules filosofijas dienā! Mīlu savu dzīvi pēdējā laikā.

(ir ko piebilst)

pretzel

9:32a

(ir ko piebilst)

pretzel

9:23a
sunītei vārdā gucci, kura no Šķilbēniem un kuras bildi šeit reiz biju likusi, viss labi. I. šodien satika, jo bija tur piepalīdzēt saimniecības darbos visvisādos. tāpat snauduļo savos miera un desiņu vējos ar malkas pagaļu kaudzi fonā.

(ir ko piebilst)

pretzel

7:31a
sapnī iesāku skriet pa vidusskolas sporta stundās ierasto maršrutu. toreiz vienmēr paliku pati pēdējā, bet sapnī skriet bija viegli - pamodos un ilgi domāju par to vieglo sajūtu. gandrīz tā, it kā man būtu pieauguši spārni. man šķiet, tas sapnis kaut ko nozīmē. es par to noteikti vēl domāšu.


https://www.youtube.com/watch?v=NRrWmHI9B_M

(ir ko piebilst)

Wednesday, November 18th, 2026


nelabrit

2:07p
Par spīti aukstumpumpai vakardienas vakars izvērtās ļoti jauks. Nejauši satiku K un P, kuriem bija jautrs noskaņojums, kas diez gan ātri pielipa arī man. Vienīgi atpakaļceļā sapratu, ka ritenim tomēr par daudz izpūties gaiss priekšējai riepai un tā nebūtu labi braukt uz priekšu. Gāju lēnu garu pa daugavas promenādi uz akmens tilta pusi un brīnījos par to, cik ārā vēl ir silts, jo tomēr plkst bija jau pāri diviem vai trijiem. Mīlu nakts tumsu, mīlu rīgu. Pēdējā laikā ļoti daudz arī staigāju visur kur ar kājām, kas ļauj ievērot krietni vairāk detaļu. Turklāt manas kājas ir kļuvušas tik izturīgas. Suns, protams, vislaimīgākais.

Šodienas plānā, protams, ka DAUDZ LAIMES LATVIJA 🇱🇻🇱🇻🇱🇻 Kopā ar I dosimies uz pirmizrādi dokumentālajai filmai "Mātes Sibīrijā". Pēc tam jau redzēs kur un kā vakars iegrozīsies. Man īsti vienalga, jo šodien jūtos jau tik, tik, tik daudz labāk, nekā vakardien. Tiesa, man vēl jāuzraksta daudz tekstu, kuru termiņi strauji tuvojas uz priekšu, bet šodien par to cenšos nesatraukties. Jāatceras, ka svarīgi dot arī domāšanai atelpu, lai viss varētu salikties prātā pa pareizajiem plauktiņiem.

(ir ko piebilst)

pretzel

4:50a
ko es daru, pamodusies plkst. 4? klausos pilnīgiem iesācējiem domātu vebināru par tomātu audzēšanu. ārkārtīgi interesanti, tur waaaaa, cik daudz viskas jāpatur prātā. klausoties katram jautājumam izaug vēl entie jautājumi no sērijas "jā, bet...". es jau tagad zinu, ka man visvairāk patiks izlauzt padusītes. atceros, kā opis tos stādus čubināja pirms nešanas uz siltumnīcu. kā smaržoja tie tomāti. nekas cits tā dzīvē nav smaržojis kā opja tomāti, kurus viņš mums mēģināja iebarot katru mīļu brīdi. lūdzās, lai ēdam. ēst jau ēdām, bet droši vien toreiz nepratām novērtēt. ko es tagad neatdotu par tādu opja tomātu. "tis nav tis, tis ir drugijs"- pasmaidu, jo atceros, kā mēdza teikt mammas tētis, mans vectētiņš.

(ir ko piebilst)

Tuesday, November 17th, 2026


pretzel

8:54p
Kāda latvijā slavena dziedātāja facebook publicējusi video, kurā viņa atzīst, ka viņai nav bijis viegli publicēt šo video. es tālāk nemaz neskatījos. Bija kārdinājums uzrakstīt, ka man nebija viegli pa ceļam uz mājām neapdirsties.

(ir ko piebilst)

pretzel

8:45p
tik pārpildītā tramvajā braucu, ka bija ērta, polsterēta krišana, kad strauji bremzēja.

vakar no starojošās Rīgas redzēju maz. es vispār izlienu.no.mājas ārā reizi simts gados, kad man beidzas piens, un tad tikai ar saulesbrillēm staigāju un nevaru saprast, kur ir jāskatās, kur ir tā gaisma, jo virs zemes ir tumši kā neteikšu kur. nu, labi, labi. patika tie gaismas staru dzīpariņi.

nopirku māju un mazliet zemes Ainažos. es tur turpināšu būt sasodīti laimīga un rakstīšu. es sākšu ar teikumu "mani mīlēja divi cilvēki, bet tagad manas rokas mirkst viņu abu asinīs".

šodien esmu krekliņš ar uzrakstu "easy like Sunday morning".

(ir ko piebilst)

nelabrit

6:11p
Šodiena tāda patizla un arī vakardiena tāda patizla. Man laikam arī tas patizlums pielipis. Nevarēju aizmigt līdz aptuveni 5:00, bet mani pamodināja telefona zvans ar lūgumu pārcelt vienas intervijas laiku, kuru nebiju vēl uzspējusi atcelt pati. Dzēru kafiju un jutos tik paģiraini, lai gan bez iemesla, kas ir vēl tizlāk. Nākamajā momentā savas lūpas kaktiņā vēl sataustīju aukstumpumas aizmetņus. Vienkārši brīnišķīgs dienas iesākums. Atlikušo dienas daļu sāpēja acis, gribējās raudāt, viss garšoja meh, pumpa izpletās, krč, normāls besis uznāca. Kaut kā saņēmos ieiet dušā, jo vakarā bija sarunāta tikšanās, bet tā arī atcēlās. Man gan jebkurā gadījumā jāaizbrauc šovakar vēl uz centru darīšanās, tāpēc domāju izvilkt ārā ričuku, jo jūtu, ka manam ķermenim šis patiesībā varētu nākt par labu. Varētu to stulbo aukstumpumpu iemest vienkārši daugavā.

(ir ko piebilst)

mindbound

5:33p
ideja par kokiem

Ideja par kokiem piepildīsies.

(ir ko piebilst)

mindbound

12:22p
ttt

Tools, tools, tools.

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, November 16th, 2026


mindbound

3:31p
domu dāvanas

Nesaprotu, kādēļ mēs Ziemassvētkos dāvinām lietas, nevis domas.

(2 comments | ir ko piebilst)

nelabrit

11:11a
Šodienas lielie mērķi lielā mērā ir tikai gludināt un mazgāt, bet es nesūdzos. Vakardien beigās aizbraucu uz grīziņkalnu (viens no maniem mīļākajiem rīgas rajoniem), tur ļoti jauki pasocializējos un tad uz mājām gāju ar kājām. Pa ceļam redzēju dažus no staro rīga objektiem... nuu... daži no viņiem izskatās pēc parastām pilsētas dekorācijām.... Reāli pirmie gadi bija visspēcīgākie, teiksim, es vēljoprojām ļoti labi atceros tele2 meteorītu (!!) Tikko ieguglēju un tas izrādās notika 2009. gadā. Wow. Labi, bet visus objektus neesmu nemaz izstaigājusi, tāpēc nesmuki arī spriest no manas puses. Ejot pāri tiltam redzēju gaismas pili un tām vizualizācijām nebija nekāda vaina. Karti nemaz neesmu vēl pētījusi. Savās iekšējās noskaņās dzīvojos vēl oktobrī.


current music: https://idaidaida.net/

(ir ko piebilst)

Sunday, November 15th, 2026


pretzel

8:41p
peliskas būšanas








(ir ko piebilst)

nelabrit

2:30p
Šodien pamodos ar pilnīgu tukšumu prātā, lai gan vakardien neko tādu nedarīju. Iestājies tāds, kā pagrimums (?), kuram tiešām šobrīd nav laika. Man šķiet, ka manam ķermenim nenāk par labu skatīties uz atkal pārplānoto kalendāru, bet es arī nespēju novērsties. Skatos uz to un domāju, kurās dienās, lai izdara to, kas tur nav ierakstīts. Vakarpusē vēl jāaizbrauc uz centru satikt P, bet neesmu droša vai tas notiks. Rītvakar atkal jau jābūt teātrī. Vismaz saulīte turpina lutināt.


current music: Ajukaja & Ats Early Morning Show (27.08.2026)

(ir ko piebilst)

Saturday, November 14th, 2026


nelabrit

12:13p
Esmu tik ļoti pieradusi praktiski katru dienu šeit kaut ko ierakstīt, ka no rīta sajutos tāda nedaudz pazaudējusies, kad šī lapa nestrādāja. Priekš manis rakstīšana ir tāda meditatīva prakse un pabīdīt te tekstu bijis lielisks dienas iesākums jau gandrīz pēdējos divus mēnešus. Cibošanās tiešām var izraisīt spēcīgu atkarību. Es vēl neesmu droša, kā man šo rakstīšanas praksi sanāks īstenot, kad būs jāsāk iet uz darbu, bet man gribētos pamēģināt būt rīta cilvēkam, kurš pirms darba mājās ēd brokastis. Man ir divas draudzenes (savā starpā nesaistītas), kuras ļooti ļooti aktīvi iesaka kaut ko šādu izmēģināt kaut vai uz mēnesi. Man patīk šī doma un šķiet arī pirmo reizi dzīvē pati no sevis mēdzu mosties jau diez gan pieklājīgos laikos - ap deviņiem, desmitiem. Es gan domāju, ka tas cieši saistīts ar iekšējo labsajūtu.

BET vispirms izmēģināšu šajā nedēļas nogalē pabūt par mākslinieku, jo man pa visu dzīvokli ir izkarināti izmazgāti 16 nostampoti krekli, kuriem jāpielabo detaļas ar otiņu. Iztēlojos, ka tas ir tas, ko viņi dara - pamostas, uzēd un sāk kaut ko krāsot. Manā dzīvoklī jau ir radošā nekārtība no viena cita projekta, tā kā viss sakrīt savās vietās. Drīz vārīšu kafiju un ēdīšu pekanriekstu-aprikožu maizīti. Laiks izstaipīt pirkstus. Vakarā vēl jāiet liet dzērienus teātrī. Droši vien līdz tam laikam būtu labi dabūt nost pie nagiem pielipušo krāsu no aizvakardienas.

(ir ko piebilst)

Friday, November 13th, 2026


pretzel

9:04p
Rīgā pēdējais, kas iekļūst manā bildē, ir vīrietis, kam katrā somas pusē piesiets pa boksa cimdam. es paskatos sev visapkārt, lai ielāgotu visu pēc iespējas labāk. "cīnies, lūzere," viss, pilnīgi viss saka.
aizbraucot sajūta, ka braucu uz mājām.
šodien te vējš zēģelē ne pa jokam, cauri kauliem.
un biezajai virsjakai nav jēgas, jo esmu atbraukusi kedās.
I. stāsta sausiņu anekdotes.
visu aprijām vēl pirms rītdienas pusdienām.
kā lai to pasaka, kāds cilvēks ir I.?
viņš tik ļoti kļūdījās toreiz, bet piedošanu nācās lūgt man.
tāds.

(ir ko piebilst)

nelabrit

1:05p
Šorīt pamodos jau 10:30 pati no sevis, lai gan izgulējusies nejūtos. Man vēl izrādās mājās bija beidzies piens, ko nebiju vispār piefiksējusi, tāpēc gāju uz veikalu, jo es nevaru bez kafijas. Man reāli ir kofeīna atkarība. Rezultātā pašlaik dzeru vēsu kafiju un piekožu klāt brokoļu bulciņu no tirgus. Ārā ļoti patīkams laiks, bet šausmīgi daudz cilvēku. Par to vienalga, jo burtiski tikko, kamēr rakstīju pēdējo teikumu, saņēmu ziņu, ka mani paņēma darbā!! Turklāt tieši kaut kas tāds, ko man gribējās!! Vēl bonusā - visu laiku teicu draugiem, ka man ļoti vajadzētu atrast darbu līdz valsts svētkiem, lai varētu sākt strādāt decembrī, jo tad bezdarbnieku pabalsts paliks jau pārāk mazs dzīvošanai - palikušas tikai 5 dienas līdz svētkiem!! Kopumā tieši darba meklēšanas posms aizņēma aptuveni divus ar pus mēnešus, kas, manuprāt, ir ļoti pieklājīgi. Savukārt pirmo mēnesi ar pusi sanāca kārtīgi atpūsties - tartu, dienvidigaunijas purvi, liepāja. Šis man ir bijis tik labs gads, ka turpmāk es vienmēr klausīšu savai intuīcijai. Es apsolu. Nekas vēl nav beidzies.

(4 comments | ir ko piebilst)

pretzel

4:00a
vakar biju LAAC uz ierasto redzes pārbaudi. vismaz stundu mani tur pētīja krustām šķērsām tā, ka pat iepatikās tāda uzmanība. neko jaunu jau nepateica, bet pie jaunām brillēm tikšu. mierinu sevi ar domu, ka būs atkal iespēja mainīties. man vienmēr ļoti gribas mainīties. starp citu, man ir pazudusi dziesma, kurā I. Ziedoņa balss ierunāta pa starpu. tur kaut kas par to, ka tad, ja cilvēks neredz, viņam ir jāpalīdz redzēt, jāiedod okulāri. nu, lūk. nezinu, kas tā par dziesmu bija. ilgi meklēju, neko neatradu. varbūt kāds te zina? tāda žiperīgi reperīga dziesma, galīgi ne mana, bet vajā tas iestarpinājums.

ik pa laikam pie sevis pasmaidu, jo iedomājos, kā mēs aizvērām durvis, aizsitām ar dēļiem visus logus, nebija nevienas spraudziņas, pa kuru atgriezties, bet nepagāja ne 10 min, kad I. atrakstīja, vai es neatbraukšot piektdien.

*protams, ka atbraukšu.

**kur tad es likšos.

***jūs nemaz nešaubījāties, es zinu, es zinuuuuu :*

https://www.youtube.com/watch?v=l4NC7LRCMIU

(ir ko piebilst)

Thursday, November 12th, 2026


nelabrit

2:23p
Pēdējā laikā sanāk dienas aizvadīt tik relaksēti pašai neko īsti pat neplānojot. Vakar vagonos satiku uz brīdi P, J, E un mēs neoficiāli paspēlējām viktorīnu, kurā bija nežēlīgi grūti jautājumi, bet tāpat bija jautri. Pēc tam devos satikt I, kura mani uzaicināja atnākt uz koncertu pilī. Pirms tam aizgājām nolikt svecītes krastmalā un tik ilgi virzījāmies uz pārdaugavas pusi, ka, ierodoties pilī, koncerts bija jau beidzies, bet par to baigi nepārdzīvoju, jo tur mēs satikām A un M. Es mīlu uzskaitīt cilvēkus tikai ar viņu vārdu pirmajiem burtiem.

BET nedaudz nopietnākas pārdomas: (1) šogad kaut kā šķita daudz mazāk cilvēku krastmalā, nekā parasti, kā arī daudz mazāk ievēroju cilvēkiem pieliktus karodziņus, (2) runājoties ar dažādiem cilvēkiem par to, kā viņi plāno atzīmēt lāčplēšdienu vai 18to, nesaņēmu īsti nekādas svinēšanas atbildes vai neesot noskaņojuma kaut ko svinēt, jo valstī vissslikti.lv, (3) pirms došanās uz krastmalu iegāju vienā grīziņkalna mazajā maximā pēc kapu svecēm, kuras tur nebija, bet toties tur varēja nopirkt ziemassvētku bumbas (?) Kontekstā vēl ar zemo aktivitāti vēlēšanās un jaunākajiem valdības vēstījumiem, man ir nelabas sajūtas par kopējo noskaņojumu. Mums pašlaik vajadzētu būt tik saliedētiem, kā vēl nekad, bet es izjūtu tieši pretējo. Protams, var ticēt, ka X stundā visi pēkšņi savāksies, bet tas ir ļoti naivi. Ja es būtu saliedētas sabiedrības politikas veidotājs vai īstenotājs (jup, mums ir valstī tāds "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam"), tad man tagad ietu ļoti grūti. It īpaši tāpēc, ka publiskajā telpā tik bieži izskan neizpratne priekš kam mums vispār tādas lietas nepieciešamas.

Vakardien saņēmu jautājumu par to, kāpēc man ir svarīgi nolikt svecīti? Un mana atbilde bija: tāpēc, ka tradīcijas palīdz atcerēties notikumus, kurus nevajadzētu aizmirst un es gribu dzīvot valstī, kurai ir savas īpašās un unikālās tradīcijas. Es nevaru sagaidīt ikgadēju lāpu gājienu, svecīšu sienu, dziesmu svētkus, jāņus, mārtiņdienas, sportistu sveikšanu pie brīvības pieminekļa, utt., ja pati nekādā veidā šo tradīciju piekopšanā nepiedalos. Es neticu, ka ir jānomainās vēl paaudzēm, lai beidzot dabūtu cilvēku galvās to, ka demokrātisku valsti veidojam mēs paši.

(5 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, November 11th, 2026


adinkra
6:19p
Šodien pie siles redzēju šīssezonas pirmo sīko pretekli. Pašapmierināts zvirbulis, sēž ietupies, citus nelaiž, pat īpaši neēd. Tur jābūt iekšām, palikt vietiņā, kad bars aizvien sašutušāku putneļu apkārt žvinkst.

(ir ko piebilst)

nelabrit

11:57a
Šodien pamodos 2min pirms sava uzliktā modinātāja, ko uztveru, kā labu zīmi. Liku modinātāju, jo man šodien jāiet uz darba interviju :)) Ceru, ka būs veiksmīgi. Pa nakti viens no ziemassvētku kaktusa pumpuriem ir atplaucis un izskatās ļoti skaists. Domāju sagaidīt, kad vēl kāds pumpurs izplauks un tad bez žēlastības vienu nogriezt, nospiest un pēcāk ierāmēt, pielikt pie sienas.

p.s. Sveicieni Lāčplēša dienā!! 🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻

(4 comments | ir ko piebilst)

mindbound

11:26a
ttg

Truth table generator.

(ir ko piebilst)

Tuesday, November 10th, 2026


nelabrit

7:28p
Aizbraucu līdz jūrai, kārtīgi izstaigājos un sataisīju ļoti daudz bildes. Pēc tam ēdu kartupeļus ar miziņu, sēņu mērci un karbonādi. Tūlīt taisīšu vaļā vēl saldo - siera kūku ar karameļu mērci. Skaisti dzīvot neaizliegsi. Man tik ļoti pietrūka jūra. Sapratu, ka pēdējo reizi pie jūras biju vien oktobra sākumā tallinā. Mans prāts vienmēr tik labi noskaidrojas, kad skatos uz horizonta malu. Vienmēr promejot pieķeru sevi jūtoties iekšēji mierīgāk. Šo iemeslu dēļ nekad nespētu dzīvot kaut kur pārāk tālu. Patiesībā es ļoti gribētu atkal dzīvot gājiena attālumā. Šovasar biju liepājā uz desmit dienām un katru nakti gāju pastaigā ar suni tieši gar jūru. Klajā laukā tumsa netraucē.

(ir ko piebilst)

mindbound

5:50p
peh 2

Ich und Angst? Peh!

(ir ko piebilst)

mindbound

4:01p
mt

Mitosis.

(ir ko piebilst)

nelabrit

12:51p
Nevarēju šonakt aizmigt līdz aptuveni 4:00 un pamodos ap 10:00, bet izgulējusies galīgi nejūtos. Kādu pirmo pusstundu vienkārši skatījos debesīs. Kontekstam, mana gulta atrodas tieši pie loga. Vasarā debesis gan nevar redzēt, jo priekšā ir divi lieli ozolkoki, bet tagad tiem palikušas vien vēl dažas pēdējās rudens lapas. Vispār nesaprotu - kā tūlīt jau būs novembra vidus un valsts svētki, pa kuru laiku nomainīju rudens mēteli uz ziemas jaku? Brīžiem atkal attopos autopilotā.

Ārā tik skaists laiks. Domāju par to, kā es varētu saņemties aizbraukt pastaigāties gar jūru. Man tas noteikti varētu palīdzēt sakopot domas, jo es marinēju atbildēt nu jau trīs čatiņiem (nav man tipiski), papildus - nākamās nedēļas pasākumam nepieciešams vēl uzrakstīt lasāmo materiālu, kas pagaidām nāk nežēlīgi lēni (bet ne slikti), tāpat man derētu šodien zupu pārvārīt sautējumā, izlasīt kādas piecas grāmatas un pārtulkot ap simts dzejoļu. Norm.

(ir ko piebilst)

pretzel

8:52a
chiaroscuro

vēl kādas 50 lappuses atlikušas šajā gadā. šī ir pirmā no tām. knapi izrāpos no gultas. acis sapampušas tā, it kā būtu plostojusi. vakar V. teica, lai vienkārši ierokos darbos. esot taču daudz labāk kā bija kādreiz. nu... ir jau laikam tā. jā. sapnī bija karš, sajaucies kopā ar manu "pēdējais cilvēks uz zemes" sajūtu, es no kāda slēpos tajā saules apstaigātajā mājā, rāvos jumtistabas stūrī, lai mani nepamana, bet saule tur bija visur, viss vienā zeltā, saules kareklīšos, putnu treļļos un plaukstošos ābeļziedos. durvju rokturi kāds nospieda uz leju, un es pamodos. manīju I. tiešsaistē whatsapp. viņam tādi iestatījumi, ka nekad neredzu viņa "last seen".

(2 comments | ir ko piebilst)

pretzel

3:21a
Nav nekā parasta. Pat tad, kad novembris iecērt ledainas vēja brāzmas pļauku mums abām, tepat tramvaja pieturā stāvot, šī cita viņa sabužina ap sevi mākslīgā kažoka apkakli, lai siltāk.
Sasmaidāmies.
Homo homini lupus est.

(ir ko piebilst)

pretzel

3:18a

(ir ko piebilst)

pretzel

2:36a
Domāju par to, kā tajā augšstāvā bija tik gaiši un Tu teici "redzi, kā saule apstaigā šo māju". Es vēlreiz aizveru acis un iedomājos, kā saule apiet apkārt tai mājai.

Teikt jau kaut ko varu tikai pati par sevi.
Nepatīk, kad vispārina, runā daudzskaitlī, saka kaut ko tādu kā "mēs, cilvēki, parasti..."

Ilgstoši šķita, ka kaut kur esmu atstājusi ieslēgtu gludekli. Tāda kā fona doma ,vai kaut kas tāds, kas bija starp mums, vispār ir iespējams.Man patika, cik īsā pavadā mani tur. Nebija atšķirības starp mani, pavadu un roku.

Biju apsolījusi te kādam no Jums vēstuli, bet tagad nezinu, kad tādai saņemšos. Bet turos pie domas par vēstuli.

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, November 9th, 2026


mindbound

5:11p
jaunie triki

Iemācījos dažus jaunus balisong trikus. Domāju, ka varētu iemācīties vēl dažus.

(ir ko piebilst)

mindbound

5:07p
vismaz 5

Varat piedāvāt man darbu no nākamā gada vidus. Vēlamā alga – vismaz pieci tūkstoši eiro mēnesī.

(ir ko piebilst)

nelabrit

12:58p
Reāli vakardien visas zvaigznes sastājās vietās. Sākumā kaut ko laiskojos un mēģināju izdomāt, ko vilkt mugurā, lai gan laika līdz iziešanai, lai paspētu uz koncerta sākumu nebija vairs palicis daudz. Pēkšņi (burtiski 90min pirms sākuma) saņemu ziņu no I, ka viņa pēkšņi tikusi pie ielūguma no savas kolēģes un plāno braukt ar taksi no pils uz mežaparku, kas saprotams, ka man ir ideāli. Pēc īsa brīža mums vēl pievienojas J un laimīgi visi kopā gan aizbraucām, gan atbraucām no mežaparka. Tur uz vietas satikām vēl veselu kaudzi ar cilvēkiem.

Izrādījās, ka J nekad nebija dzirdējis ne par hospitāļu ielu, ne par citām viņiem līdzīgām grupām (?) Viņš bija vienkārši iegājis pilī īstajā brīdī, kad I bija jāatrod vēl kāds gribētājs pievienoties. Nu, viņam nepatika (:D), bet viņš atzina, ka tas ir jūtami kaut kas ļoti autentisks un svarīgs cilvēkiem. Es riktīgi kārtīgi izdejojos, lai gan publika kopumā šķita ļoti mierīga. Man gan šķiet sociāli pieņemamāk un ieteicamāk baudīt mūziku ar visu savu ķermeni. Par šo esmu domājusi arī citu performanču sakarā, piemēram, kā lasījumi vai teātris - manuprāt, ekspresīvi skatītāji (protams, nerunājot galējībās) ir tik forši, jo viņi ļauj ieraudzīt kā darbs uz viņiem strādā. Esmu ievērojusi, ka tie, kuri paši performē, parasti ir arī ekspresīvi skatītāji.

Kad atgriezāmies pilī jau bija ļoti daudz cilvēku un mani galīgi nesaistīja doma palikt sēdēt pie bāra, jo sapratu, ka lielai daļai tur jau tusiņš turpinās otro vai trešo dienu, bet tieši tajā brīdī man uzraksta P, ka atrodas pārdaugavā un varbūt varētu saskrieties pilī, kas atkal vienkārši sanāca perfekti pēc pulksteņlaikiem. Beigās ļoti pieklājīgi jau ap 00:30 biju mājās. Pēc tam vēl izgāju naksnīgā pastaigā pa parku, kur pirmo reizi nebija neviena cilvēka, kas priekš manis ir vēl viens ziemas vēstnesis. Tagad iešu uzsildīt kādu šķīvīti no sava milzīgi savārītā zupas katla.

(ir ko piebilst)

pretzel

7:08a
...kā reiz dziedāja ariana grande -

"thank you, next".

(1 comment | ir ko piebilst)



> uz augšu
Sviesta Ciba
hackers counter system