14:05kkur lasīju, ka pareizi ir uzskatīt, ka īstās, patiesās attiecības rodas laika gaitā un ar klikšķi neesot nekāda sakara.. cilvēki uzskata, ja ir klikšķis- viss kārtībā-, nav- tad nemaz nevajag mēģināt. bet patiesās īpašības un izjūtas esot ar cilvēku var sajust tikai vēlāk, kad paiet ilgāks laiks. un ar klikšķi jau tā ir- sadomājies viskaut ko, bet izrādās pilnīga nejēdzība tas cilvēks..vakar beidzot pavadīju 7dienu ar viņu un šodien kkāds neizskaidrojams mīļums parādījas, kad ieraudzīju viņu ejot pa ielu.. gribējās izkāpt no tram. un iedot buču- nu mīlu tomēr.. trūkumi jau ir, pietiekami daudz ir, bet es jau arī neesmu nekāds enģelītis. tikai reizēm gribas sajust to īpašo sajūtu, kas attiecību sākumā.. negribas justies kā vecam laulātam pārim. trakākais, ka viss atkarīgs no pašiem, bet nemāku vēl sev ieskaidrot, ka pašai jārīkojas, lai justos labi.. |
Gribas, dvēseles un ķermeņa trīsvienības meklējumos..
2. Aprīlis 2007
21:22 - pagātne..lasīju vecum vecos savus ierakstus un nesapratu, kur radies tas sliktais mūsu attiecībās, kur palikusi tā burvība, pietam, kāpēc es esmu aizmirsusi un arī nevaru atcerēties to, kā bija sākumā? ja nebūtu šeit šo to rakstījusi, tad tas arī būtu palicis miglā tīts.. kāpēc par ex.. attiecību sākumu atceros, kāpēc atceros "rozā brilles" un skaisto tajā laikā, bet attiecībās ar savu svarīgāko cilvēku neatceros skaistāko, kas bija? ko tas nozīmē? vai tiešām viņš ar savu nespēju mani aizstāvēt un savu vājumu mātes priekšā, to visu nogalēja? vai tiešām tā ir taisnība, kad saku, ka manī vairs nav ticības viņam? ka viņš parādīja manu vietu viņa dzīvē un ar to arī viss beidzās?jocīga sajūta bija, kad lasīju par "rozā brillēm", piezvanīja mīļotais, kas it kā atgrieza realitātē- neesi muļķe, novērtē! ar prātu saprotu, ka viņš ir lielisks, bet sirds nez' kādēļ pretojas.. it kā nevajadzētu tā būt, jo mēs taču dzīvojam kopā, mēs esam stabils pāris jau vairāk kā 2,6 gadus, mums viss ir, mums pat nav jāuztraucas par kredītiem un naudu, jo visa kā ir gana- tikai parāds mammai 2500Ls apmērā bik grauž, bet par to mamma pat neatgādina. kkas nav, bet pagaidām samierinos.. gribas ticēt, ka nebūs lūzuma punkta, ka viss būs vai nu labāk vai vismaz tā kā tagad! |
Powered by Sviesta Ciba