* * *
* * *
- 13.12.07 23:20
- Pirmo reizi kopš pagājušā gada decembra es sadūšojos palasīt tā laika dienasgrāmatu, īsto, ne jau Cibas. Un ne visu. Visu vēl nevaru.
Taisījos uz lasīšanu šovakar, atliku un atliku, darīju visādas muļķības.
Lasot, protams, paraudāju. Tas labi.
Bet pārsteidza, ka tik daudz ko neatceros - to visu, ko esmu paralēli papa kopšanai darījusi. Ar visu negulēšanu, sāpēm un bailēm. Un, ka tik daudz citu grūtumu bijis tai laikā, pat ļoti lielu grūtumu. Tagad tikai brīnos, kā varēju to visu izturēt. Es taču uzskatu sevi par vāju. Tiesa, nu biju jau gan uz nervu sabrukuma robežas. Jā. Pavisam traka biju palikusi.
Bet, redz, kā - ne tikai izturēju, bet tās citas lietas pat biju aizmirsusi. Atmiņās likās, ka visu laiku esmu pavadījusi tikai pie viņa gultas un viss decembris ir bijusi tikai nāve.
-
te nav, ko piebilst