* * *

5.11.07 23:03
Man šķiet, ka valsts izturēšanās pret zināmiem sabiedrības slāņiem ļoti labi raksturo šo "totalitārisma līmeni". Ar šiem "slāņiem" es te domāju visus garīgi atpalikušos, slimos, cietumniekus, homoseksuālistus/-es, pensionārus, narkomānus, bomžus utt. u.t.jpr. Respektīvi tos, kas neatbilst vadošās kastas sekulārajiem un reliģiskajiem ideāliem. Tipa, "neizdevīgajiem". Pensionāru situācija Latvijā tiešām brīžiem atgādina bezmaz vai Nacistiskās Vācijas Aktion T4 programmu.

Otrs ir valsts varas izpildorgāni. Sākot no Valsts policijas, beidzot ar VID un citiem. Ja šīs struktūras darbotos nevainojami saskaņā ar likumu, man īstenībā būtu vienalga, kas sēž "pie siles". Diemžēl, rādās, ka sapuvušas ir arī tās, bet tās ar valdības atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām nenomainīt.

Problēma, manuprāt, ir tajā, ka šajā valstī ir ļoti zema politiskā aktivitāte (vai labāk teikt - zema politiskā ieinteresētība?). Kas savukārt izriet no zema politiskās izglītības līmeņa. O.k., 90-tajos mums bija juristu un ekonomistu bums, bet lai cik naivi tas arī neizklausītos, nu jau Saeimā lielāko daļu krēslu būtu jāaizņem jauniem cilvēkiem, kas ir izglītoti politikā, nevis kaut kādiem PSRS un Atmodas laika reliktiem. Par ministriem un prezidentiem vēl var strīdēties. Bet nu man skolā politiku nemācija (vēstures un ekonomikas duets tomēr īsti neatbilst). Ai, nu labi, īstenībā es nezinu, ko darīt, bet labi nav.