* * *

9.9.07 15:13
nu tad jau cita runa. es domāju, ka tu pirmo reizi met nost :) man arī abas reizes, kad atmetu, aizmirsās pavisam. visi apkārt pīpēja vienā pīpēšanā, sēdēju dūmu mākonī, bet pašam roka nestiepās, bija kaut vienalga. bet tajā otrajā reizē, kad atsāku, pat piespiedu sevi pīpēt - gandrīz aiz rokas aizvilku uz kiosku nopirkt to paciņu, bet pie pirmās cigaretes pat palika slikti. tad uzstājīgi teicu sev: pīpē, mīļais, pīpē, citādi paliksi resns līdz mūža galam :))) pēc pirmās paciņas aizgāja... bet pirmoreiz, kad metu nost bija drūmi - eju nakts vidū gar nakts veikalu, tam durvis vaļā, bet man sajūta, ka, ja neieiešu, nenopirkšu, neuzsmēķēšu, tad kādu kādu māju pa ceļam noārdīšu. stāvēju kādas minūtes pie tāveikala cīnīdamies ar sevi, tad atcerējos, ka man mājās dimedrols, ātri devos turp, ierāvu ripu, aizmigu, bet no rīta jau vairs negribējās. sekunžu jautājums. te gribās, te atlaiž, te atkal gribās :)