* * *

9.9.07 14:58
Es ZINU, ka ir iespējams. Arī es ne pirmo reizi bez pipes uz jumta. Vienreiz atmetu uz 3 gadiem, vienreiz uz 2. Nu, bērnus gaidot, tas pats par sevi - abas reizes gan tūliņ pēc tam atsāku.
Tomēr es nepiekrītu, ka pīpēšana ir brīvās gribas izpausme. Tas ir pašapmāns - sak, gribu un pīpēju. Negribu - nepipēju. Tur jau tā lieta, ka gribēšana saglabājas, ilgāk vai mazāk ilgi (man viena 90gadīga tante, kas bija pīpējusi līdz kādiem 50 un tā ne par knapu,un tad atmetusi, teica, ka gribēšana viņai nav pārgājusi vēl arvien. man abas reizes gan aizmirsās pa īstam, likās - nepīpēsu nekad vairs. Bet tad vienreiz - cigārs joka pēc, otrreiz - kaut kāda raudāšana un laipnas rokas piedāvāta cigarete - un aizgāja atkal. Es jau neesmu parasta, es esmu teju vai ķēdes pīpētāja.
Un teikt, ka pīpēt man patīk, varu tikai tad, ja neesmu pārpīpējusies, ja no pīpēšanas nav reāli palicis slikti - smaga galva, nelaba dūša, klepus baismīgs - nu, par to nemaz nerunāsim.
NY es pīpēju maz - apsākļu spiesta. Tas ir, apmēram paciņu dienā. Un tad man tas patiešām patika.