- 17.8.07 00:13
-
Ziniet, kāds šausmīgs gadījums? Man viena tuva paziņa taisās uz redzes korekcijas operāciju, pie profesora Lūkina. Aiziet uz pārbaudi - viņai pasaka, ka esot tīklene galīgi izdilusi. Nu, tur izskaidrojums kaut kāds - it kā no gribēšanas pārāk labi redzēt. Ir arī medicīnisks nosaukums tai lietai, bet savā starpā dakteri to saucot par "garajām acīm".
Šo ar garajām acīm nosūta pie kādas tīkleņu speciālistes. Tīkleņu speciāliste ieskatās tīklenēs un paziņo, ka tās ne tikai izdilušas, bet viena jau caura. Kā tādas zeķes, es iztēlojos. Un, ja nebūtu laikā konstatēts, varētu tīklenes atslāņošanās sākties, un tas jau ir ļoti slikti. Jālāpa ciet. Un tad jau pie vienas reizes arī to otru, padilušo.
Čik, čik - un gatavs, abas tīklenes aizlāpītas, ar lāzeru. Un nekādu ierobežojumu, korekciju ar varēs taisīt kā plānots, tikai no pilieniem neko lāga nav redzēt varējusi visu dienu.
Un tad es padomāju, ka tik man ar nav tīklenes izdilušas? Kur ir garantija? Es brīžiem tik slikti redzu! Un man taču daudz vecākas tīklenes! Un tie parastie acu ārsti, kas brilles izraksta. Tie taču neko tādu nespēj konstatēt. Tā persona taču arī vēl nesen pie parastā acu ārsta bija.
Domāju, aiziešu uz pārbaudi pie tā Lūkina, drošs paliek drošs.