* * *

13.8.07 11:51
Es it kā tik ļoti gaidīju to brīdi, kad palikšu te viena. Nu es esmu, un man ir sasodīti skumji, un es jau tagad pēc visiem skumstu un par visiem raizējos. Laikam tik stipri esmu atradinājusies no vienatnes, ka spēju par to priecāties tikai iztēlē.
Nē, Poga saka, es jau otrajā dienā atkal pieradīšot. Lai nu tā būtu.
Nekas, iztīrīšu māju, lēnā garā, mēģināšu to darīt nevis kā pienākumu, bet ar baudu - ar domu, cik patīkami te būs pēc tam. Un tad... nezinu, ko. Varbūt uz mežu, lai gan sēņu eksistencei esmu pārstājusi ticēt.
Nu, vispār pēc garstāvokļa.
Vakarā kāda filma vai grāmata.
Rīt no rīta pamēģināšu *^%(*%. Ja nekas nesanāks, - neuztraukšos. Pēcpusdienā aizbraukšu uz Ventspili - beigusies suņu barība un dzeltenie miskastes maisi. Ar miskastniekiem varbūt jāmēģina sarunāt vēl viens konteiners.