* * *

4.8.07 13:58
Man arī ir bijuši līdzīgi murgi. Es vienmēr pretojos, pretojos, baidījos, ka miegā nomiršu, modos ar necilvēcīgiem kaucieniem utt., līdz man tas viss noriebās, es atmetu ar roku un nākamajā murgā aizgāju pētīt kas tad īsti ir tās mani vajājošās gļotas un tās bezgalīgās sienas manos sapņos. Sajūtas ir ļoti dīvainas, apmēram tā kā bērnībā, ieejot miglā, Es redzēju daudz ko, daudzas lietas, kuru nozīmi es tikai nojaušu, bet sapnis beidzās ar to, ka es sēdēju pie bezgalīgās ornamentiem noklātās sienas un raudāju, kad pēkšņi atskanēja brīnumaini skaista mūzika, un es pamodos, noplūdis ar sviedriem un asarām. Glābšana.
Un starp citu, pēc tam arī dzīvē sāka šķetināties lietas, kas bija iestrēgušas gadiem.
Viss ir saistīts neredzamām saitēm :)