* * *

16.7.07 23:48
Un tad citreiz man ir tā. Ka es pilnīgi neapzinos, ko daru. Kaut ko nolieku kaut kur, kaut ko daru, bet jau pēc mirkļa neko neatceros - kur noliku, ko darīju. Tāds melnais caurums. Varbūt tai brīdī es domāju par kaut ko svarīgāku. Bet arī to svarīgo es netaceros. Vai atkal – vispār neatceros, ka pa dienu noticis. Un, ja atceros, ka vispār kaut kas noticis, tad neatceros - kad. Šodien? Vakar? Pirms nedēļas? Bet citreiz ir tā, ka es atceros kādas sarunas saturu, nu, tipa, kāds nupat kaut ko stāstījis, bet pilnīgi neatceros, kurš to stāstījis. Vai arī tieši otrādi - atceros, ka nupat ar kādu runāju, nu ar konkrētu kādu, bet galīgi nezinu, par ko. Vai, piemēram, tā - es zvanu kādam, bet, kamēr viņš paceļ trubiņu, es vairs neatceros, kam es esmu zvanījusi, un kas man tagad būtu jāsaka.
Nez, no kā šitas ir? Varbūt no vides piesārņojuma? Globālās sasilšanas? Ne jau nu no vecuma. Es ievācu informāciju - tāpat ir dažiem man labi pazīstamiem ļoti jauniem cilvēkiem.