* * *

12.6.07 23:50
Šmita dēls arī:) Ja pirmā cēlienā vēl varēja kādubrīd par to sākt šaubīties, tad otrajā viss sastājās savās vietās. Nevis tā, ka tu piedotu kādas nepilnības pirmajā cēlienā uz jaudīga fināla rēķina, bet, ka tu saproti, ka tieši tādam tam arī bija jābūt. Lieliski.
Un koris, dziedātāji... visi!
Jāteic, teju vai katarsi noķēru.