- 12.5.07 08:07
-
Vaidieviņās, nu es taču nemaz ne uz to pusi nevēlējos teikt, ka gaidu smuki iepakotu talantīgo bērnu koncertu! Teiši tas man patika, ka viss ir pašu domāts, izdomāts un sagatavots. Šogad, pie tam, pirmo reizi mans puika bija patiesi entuziastiski noskaņots un gribēja, lai mēs nākam uz koncertu. Un noskatāmies ne tikai viņu klases priekņesumu (mums pēc koncerta vēl bija jābrauc uz laukiem, ļoti tālu, un jāiepērkas - līdz ar to pavīdēja ideja, ka varbūt sagaidām viņu klasi un tad laižam prom, bet tieši puika jūsmoja par vairāku citu klašu uzvedumiem un lūdza palikt līdz beigām).
Vispār, tagad es sāku nojaust, kas Tu esi, un tad jau man Tev nav jāstāsta, ka mans bērns nepieder un nekad nepiederēs "smukajiem, foršajiem, uzpucētajiem un talantīgajiem" - tad nesaprotu, kāpēc Tu domā, ka tāda ir mana attiksme? Un arī pret skolu man nav nekādu iebildumu - nē, jau nu vienīgi daži - ka tur nav retums tādas situācijas, kad skolotāji ir samērā bezspēcīgi pret pāris vecāko klašu zēnu teroru pret "sīkajiem". Kam tā nevajadzētu būt.
Bet par pārējo pēc kārtas:
1) lai bērni paši izdomā un dara, bet - priekš tam ir režisors, lai šo izdomāto kaut kā sakārtotu - piemēram, noīsinātu to, kas iznācis par garu u.tml. Nu, kā īstā teātrī. Pat Hermanis, ļaujot saviem talantīgajiem un smukajiem aktieriem izdomāt izrādi no sākuma līdz beigām, finālā pieliek roku un veic kaut kādas korekcijas. Daudzi prekšnesumi bija ievērojami par garu.
2) tā kā es pati jūtos resna un ciešu no komleksiem, man nekad mūžā neienāktu prātā apsmiet resnus bērnus. bet tas nu gan ir fakts, ka veselības problēma tā var būt tikai dažiem, bet vairumam - džankfūda pārsvaras uzturā. Un, ja es arī nedomāju, ka par resnumu jākaunās, es arī neuzskatu, ka tas ir vulgāri jādemonstrē. Jo ir atšķirībā, piemēram, starp drusku ducīgo mieteni "kino ainiņā", kurā viņa savus dabas dotumus patiešām talantīgi un gaumīgi izmantoja, un tās meitenes, kuras ļumošus vēderus uzskata par normu, bet pupu demostrēšanu par galveno uzstāšanās mērķi.
Vispār man koncerts patika. Un patiesībā - daudz labāk kā pagājušā gadā (nu, nevar būt visi koncerti vienādi, vai ne - pat lieliem māksliniekiem?). Ja es izteicos drusku sarkastiski - tāds ir mans stils, sorry.
(Bet režisora "šķēru" drusku pietrūka, vienalga, pie tā es palieku. Starp citu, tieši ar to pozitīvi izcēlās mūsu bērnu klases (vei ne? es taču nekļūdos?) priekšnesums. Ar labu tempu, un, hehe, lietošu šo dīvaino vārdu, ar ironiju - taimingu. Un asprātību.
Vārdu sakot, tu mani pārprati pašā pamatā. Es vienkārši nepiederu tiem, kas uzksata, ka katrs bērna purkšķis ir ģeniāls tikai tāpēc, ka viņš to radījis pats. Un domāju, ka zināma (protams, saudzīga un būtiska) kritika nāk tikai par labu.
Es gan vispār nebiju domājusi te izvērst koncerta analīzi. Mani divi teikumi ir, sacīsim, īsa anotācija, un nekā tāda īpaši ļauna es tur nesaskatu, piedod:)