* * *

12.5.07 00:41
a mani iebesī un patiesi saskumdina šāda attieksme. :)

es ļoti novērtēju to, ka bērni paši! paši! paši! izvēlējās priekšnesuma subjektus un darīja to kā nu prata. tātad - plus mīnus to, kas raksturīgs gan videi viņu ģimenēs, gan skolā, gan citās savstarpējās attiecībās. (šeit nu man jāsecina, ka šīs attiecības ir gandrīz ciešamas. piemēram, salīdzinājumā pagājušo gadu.) un mani ļoti iepriecina, ka šajā skolā bērna personība (salīdzinoši) netiek deformēta. ka netiek uzspiests tas, kas jādara. un kā jādara. un kas būtu mākslinieciski augstvērtīgs vecāku ausij un acij. pedagogi tikai nedaudz palīdz noformēt to, ko sīkie paši uzskata par nepieciešamu pavēstīt apkārtējiem. un es priecājos, ka viņi kaut ko vēlas pavēstīt.

un, jā. resnie bērni skolā (tai skaitā bērni, kuri ir resni dēļ veselības problēmām. ja kāds to nezina, varu paskaidrot - šajā skolā ir integrācijas programma un pati personīgi esmu dzirdējusi, ka skolotāja sarāj kādu pusaudzi, kurš iedomājas, ka skolasbiedri ir vērtējami pēc svara, apkārtmēra vai citām īpatnībām) ir bijuši gan pērn, gan šogad. un man liels prieks, ka šogad viņi nekautrējas darboties uz skatuves. ka nav tā kā daudzās citās skolās - smuks un reprezentabls iesaiņojums speciāli vecākiem (vai to kāds vēlējās?), smukie, foršie un talantīgie bērni, kuri uzstājas un tie, kuri noskatās. un izdzenāšana, lai priekšnesumi būtu pietiekami baudāmi pieaugušajiem.

ja nu ir vēl kaut kas, ko es patiesi novērtēju gan šajā skolā, gan konkrētajā koncertā, tad tā ir kripatiņa patiesuma. un tā tur bija. jo es zinu kā tas tapa - visas idejas, teksti, iniciatīvas nāca no pašiem bērniem. no mana bērna, no tava bērna, no kāda cita bērna. pat tie šķietami stereotipie, mākslinieciski bezgaršīgie un moralizējošie tekstiņi, ko sīkie pūta mikrofonā, bija viņu pašu idejas. pašu sarakstītas. man tas nozīmē pietiekoši daudz. jo kāda, sasodīts, vērtība ir baudāmajai izrādei, ja tā ir taisīta tā, lai būtu pieņemama vecākiem un kaut kur izplēn pašu prieks par pasākumu? bet bija, bija sīkajiem tas prieks!

vai... kā teica emīla māte (emīla nedarbos) - tas ir mūsu bērns un mēs viņu mīlam tādu, kāds viņš ir. :)