* * *

9.3.07 17:13
1. Es gan varu saprast, kā var lietot "mēs", jo kad citu tur lietos?
"tas liecina, ka ES baidos... u.t.t."? Tas taču būtu absurds, jo viņa nerunā par sevi, bet vairumu cilvēku.
Ja viņa atkārtotu "vairums cilvēku baidās...", tas gluži vienkārši literāri neskanētu labi.
Ja viņa rakstītu "viņi baidās", tas izklausītos gluži vai apvainojoši.
Jūs, filosofi (haha, JŪS, atkal vispārinājums) pārāk piekasaties vārdiem. Autorei ir tiesības uzskatīt, ka vairums cilvēku domā tā vai citādi - viņa jau nepretendē uz absolūto patiesību . Ja visi izvairīsies no viedokļa par kultūru un tajā notiekošiem procesiem, tikai tādēļ, ka trūkst korektas INFORMĀCIJAS, tas ir - statistikas, pētījumu - tad vispār nenotiks nekāda domu apmaiņa.
2. par dokumentalitāti un dokumentalitāti tev principā ir taisnība, tikai pārāk bieži ir robežgadījumi, kuros grūti atšķirt dokumentalitātes kā izteiksmas līdzekļa lietošanu un dok. kā pašmērķi, bet nenoliedzami, ka dokumentalitāte ir viena no šī laika ejošakajām preču zīmēm.
3. un vēl - es tomēr atļaujos apšaubīt, ka Dž V TIK ŠAURI izprot iekšējo, garīgo, apcerīgo. Man drīzāk liekas nepieņemami, ka TIK VIEGLI var to teikt par Vintersoni, izlasot vienu citātu: