* * *

15.1.07 13:43
Hagi
Eh. Būtu es dakteris, izrakstītu tev vienu nedēļu kopā ar bērnu. Nu, ar bērnu, kurš ir vēl pietiekami mazs un nesačakarēts, lai nedomātu par nāvi šādās kategorijās (jeb, kā droši vien tu un lielākā daļa citu pieaugušo to definētu, "vēl nesaprot, ko tas nozīmē"). Es pieļauju, ka ir neiespējami bērna skatījumu pieņemt, ja esi pietiekami ilgi dzīvojis ciešanās, bet vienkāršais un elementārais jautājums sev - kāpēc es izvēlos justies tā, kā jūtos, nevis uztvert nomiršanu kā vēl vienu savādu un aizraujošu lietu, ko cilvēki mēdz laiku pa laikam izdarīt - ir dikti svētīgs.