- 5.10.06 22:02
-
kādreiz, simts gadus atapkaļ, mēs te viens tāds bariņš baigi ietusējām. gan virtuāli, gan reāli. bet nu nekā. es to saku tai anomymous ieraksta sakarā. tipa, par būtisko. ka neviens vairs neko tā īpaši. jau sen nezinu, kā jūtas maya, kura te vairs gandrīz neraksta. un kā jūtas teja, kura raksta, bet tikai kaut kādu tādu literatūru. un aptieka, kurš visu laiku slēpjas, lai arī raksta daudz. un četribezpieci, vai kā viņu ( es tevi mīlu, kaut arī nekad nespēju atcerēties tavu jūzerneimu), kurš sapinies pats sevī kā tādā čusklājā, atvainojiet šo izteicienu. un wowow, kuru es tikai nojaušu, iespējams, pret viņa paša gribu.
lūk, šodien man piezvanīja justs - vienkārši lai painteresētos, kā man iet ar muguru un dotu labus padomus. pekšņi atgriezās saikne ar realitāti - jūs visi taču patiesi EKSISTĒJAT!