- augusts augusts
- 1.8.03 10:57
-
Ļoti lielas, ļoti cietas, ļoti skaļas vaboles. Augustā viņas nezin no kurienes parādās manā jumta istabā, katru vakaru pa vienai, vispirms ilgi un biedējoši rūc (dūc, tarkšķ) - arīdzan ļoti cieta skaņa, un ļoti skaļa nakts klusumā - līdz nervi gaidās ir saspringti līdz pēdējai iespējai,un tad pikē tieši uz guļošo cilvēku. Atsitas pret seju kā mazs, neredzamas rokas mests akmentiņš, diezgan sāpīgi atsitas, un iekrīt gultā.
Nav novērots, ka viņas kostu, tomēr baidos no viņām, lecu augšā, meklēju palagos, un, atradusi, ar baltas rakstāmpapīra lapas un Apdaika "Brazīlijas" palīdzību noslepkavoju.
Nospiest viņu ir grūti.
Ar balto papīra lapu es sargāju grāmatu no traipa, ko rada vaboles izspiestās iekšas un šķidrums, kas aizstāj vabolei asinis, tomēr neesmu īsti droša, vai baltā papīra lapa nav vērtīgāka.