* * *

10.9.06 21:04
Tātad, nokārtoju es visas darīšanas V., satiku vajadzīgos vīrus un pat tiku mājās tieši uz De facto.
Pa ceļam atkal pārdomas par autovadītājiem. Joop! Kas tas par idiņu, kas brauc man pretī pa tukšu, es uzsveru - tukšu! - šoseju, gandrīz pa manu pusi, tas ir, pretējo joslu, un vēl skaļi taurē, lai es viņu laižot? Ko man, grāvī braukt, vai?
Tad jau parastie džigitētāji likās kā medusmaize pēc tam.
Un vēl. Ja es braucu lēni (un nemaz jau tik pārāk lēni es arī nebraucu) un redzu, ka kāds mani grib apdzīt, es smuki pievelkos maliņā un vēl drusku nometu gāzi, lai šis ērtāk un ātrāk tiek garām. Bet ja kāds velkas man pa priekšu ar 80 un pa šosejas vidu, tad man gribas iespert.