* * *

23.8.06 17:20
Man te viena firmiņa jau vairāk kā mēnesi nevīžo parakstītu līgumu atnest. Nu, tepat, mūsu mājā. Pie tam viņu sekretāre teju vai rupji atšuva manu sekretāri, kad tā zvanīja atgādināt.
Saskaitos un piezvanīju pati - tādam kā priekšniekam.
- Jā, jā, es jau zinu, par ko tu zvani, līgums jau ir atdots, kurjers jau nes! (priecīgi)
- Kurjers? (mulsi - jo jāpārnes tikai pāri pagalmam) Tad tūliņ būs, ja?
- Stundas laikā!!! (optimistiski)

Nu neko. Acīmredzot, reklamšķiku kantoros katrs sevi tik ļoti ciena, ka neviens nenolaidīsies līdz līguma aiznešanai uz blakus trepju rūmi. Sauc kurjeru, varbūt pat velokurjeru, un kamēr tāds atbrauc, savs laiks paiet. Dabiski.
Nu diena galā, bet kurjera nav. Līguma nav. Būs jāzvana rīt atkal un jāiesaka sūtīt pa pastu.

(Jā, jā, es zinu, ka jūs arī lasāt!)