* * *

23.7.06 00:13
Rīt es aizbraukšu uz to Cārmati. Uz nedēļu. Nesaprotu, ko visu dienu pa māju esmu nokasījusies. Neko īsti nepaspēju. Visur bardaks. Galva sāp, karsti.
Nu nekas. Man patīk tas brīdis lidamšīnā, kad zini - vairs jau neko nepaspēs, kā ir - tā ir.
Bet tur - pat ja laiks būs slikts - būs labi. Dzīvošu viena pati viesnīcā, bet šie - kaut kādā dzīvoklī. Es pievienojos pēdējā brīdī un man tur vietas vairs īsti nebija, par ko esmu gluži priecīga. Būs man sava istabiņa ar savu balkoniņu un skatu uz Materhornu. Lasīšu, pīpēšu un spļaušu seimočkas no sava balkona uz garāmgājējiem.