- 16.7.06 19:41
-
atgūlos dienvidū un murgoju brīnumu lietas. vispirms - mums ir paziņots, ka vecaistēvs nemaz neesot bijis miris, bet dzīvojis kaut kur latgalē, jucis prātā. tagad nomiris un opītim jābrauc uz latgali lietas kārtot. tā, tā - es domāju - tūliņ izrādīsies, ka vecaistēvs latgalē ar visu jukumu paguvis sievu apņemt un tūliņ uzradīsies kādi nebūt jauni mantinieki! saprotu, ka tas ir viens nekrietns plāns un, visticamāk, vecātēva vietā kādā latgales klētī zārkā gulēs pilnīgi svešs onka no antūniem, bet nelieši afēristi, protams, būs sagrābstījuši visādus viltus pierādījumus un man priekšā stāv smaga cīņa.
pēcāk eju pa koridoru un iedomājos, e, kur jauki būtu, ja es īstenībā prastu lidot - tāpat kā sapnī. resp., man piemetas tā lidošanas sajūta ceļgalos, tā pazīstamā varēšanas sajūta. kas ir, domāju, jāpamēģina. un tiešām, lai gan ne tuvu tik viegli un eleganti kā sapņos, man, stipri vēzējoties ar rokām un tirinot kājas, izdodas smagi pacelties kādu 50 cm augstumā un labu brīdi tā noturēties. mēģinu vēlreiz - iet vēl labāk, paceļos augstāk un palēnām kuļos uz priekšu. laižos lejā un piezemējos tik smagi, ka visas iekšas satricinās, pie tam vaigs ar brilles kāju sāpīgi atsitas pret sienu. tomēr liels prieks, ka varu lidot arī nomodā.