- 29.5.06 12:59
-
es vairs neko nespēju vispārināt. bet tas vēl nav tas ļaunākais, jo vispārinājumi tik un tā ir tālu no patiesības. jo plašāks vispārinājums, jo tālāk. sanāk tā, ka, jo sīkāku parādību vai parādības daļiņu mēs apskatām, jo tuvāk patiesībai nonākam. bet tas ar ir bleķis, jo šī mazā patiesībiņa vai daudzo mazo patiesībiņu summa jau mums neko nepasaka par lielo kopumu. tātad, cik garš, tik plats.
kāda velna pēc es to tikko uzmurgoju? pat neatceros vairs. gribēju rakstīt pavisam ko citu. ka man, piemēram, nav pat nekādu novērojumu. un es esmu aizmirsusi domāt kaut kādos tēlos vai metaforās.
jā, ja es redzu vecenīti parkā uz soliņa, tad es tiešām redzu tikai vecenīti parkā uz soliņa (tas, atsaucoties uz noras sūkstīšanos vakar TV, ka viņai esot dubultā redze un neko vairs neprotot ieraudzīt vienkārši tāpat, bez pārstrādāšanas kaut kādā literārā pusfabrikātā, gatavā lietošanai - tas tāds mans formulējums, viņa, protams, izteicās smalkāk). bļin, atkal es noklīdu kaut kur. vārdu sakot, es redzu tikai vecenīti uz soliņa. vai vēl trakāk: vecenīti UN soliņu. jūs saprotat, ko es gribu teikt, vai ne.
un neko nenodomāju. ieraugu un eju tālāk. viss.
tāpēc, ka darbs man tāds.