* * *

24.5.06 22:34
bet Jēkabs, Majoros, kur mēs īrējām vasarās verandu, viņš visam gadam ielika žēvētus lučus eļļā. visās istabās bij skārda bērnu vannītes, pilnas ar eļļā gulošiem lučiem. gulēja un smirdēja. visa māja smirdēja, un smirdēja Jēkabs. Jēkabs bija tāds panaivs, seja viņam bija apaļa, tumši sarkanbrūna un vienmēr spīdēja, it kā būtu ar to pašu eļļu smērēta. arī drēbes bij piesūkušās ar lucīšu eļļu. jocīgi tagad saprast, kēpēc mēs pie viņa vairākas vasaras dzīvojām.