* * *

3.5.06 09:48
Nu, ir krasi atšķirīga. Atmetot teorētisko prātuļošanu - kaut vai tāda parādība kā attieksme pret grāmatu. Ne jau to, kas tajā rakstīts, bet grāmatu kā izstrādājumu, kurš sastāv no lapām un vāka. Mūsu laikos, dies'pasarg, saķēpāt grāmatu. Tā bija jāievāko, jāsaudzē (labi, personīgajām grāmatām es vienmēr esmu ielocījusi lappušu stūrīšus, no tā mani izārstēt nevar). Burtnīcas - vāciņos, vairāk vai mazāk gludas. Tagad - grāmatas apdauzītas, salauztas, saburzītām lapām, saķēpātas ar zīmējumiem. Par burtnīcām nemaz nerunāsim. Jo vienkārši nav tādas prasības skolā, un vecāki vieni to nevar iemācīt. Un nesaki, ka bērns šķiros - ar labu grāmatu es apiešos šitā, ar sliktu - tā. Tu varbūt teiksi, ka tas nav par tēmu, bet tomēr tam visam ir kaut kāds sakars. Paviršība. Pavirša, neobligāta attieksme pret visu. Sākot ar mācību līdzekļiem, beidzot ar mācību saturu.