- 6.7.03 23:57
-
Biju. Biju uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Šoreiz neko īpašu neizjutu, izņemot to, ka tauta ir milzīgi badā - desas, šašļiki un pīrāgi tika patērēti neticamos daudzumos, un rindas pie barotavām vājprātīgas.
Un vēl kārtējo reizi par tautas tērpiem secināju: sievietes viņos izskatās daiļas,- i jaunas i vecas, i tievas i resnas - visas. Bet vīrieši - vai man dieniņ. Tādi pastaliņi-tūdaliņi. Bet ir taču tautas, kurām tautas tērps vīrieti par vīrieti dara. Kaukāzieši visi, piemēram. Un pat skoti savos giltos izskatās ļoti vīrišķīgi un eleganti. Latvju bālēliņam tā nelaime sākas jau ar adītajās zeķēs iebāztajiem bikšu galiem. Tad - nokāries nātno bikšu dibens; īsā, tizlā vestīte. Krekls lien no biksām ārā pie pirmās izdevības. Krāsu nekādu. Un tā prievīte tievā vēl pasvītro, uzsver to vājumu, tāda siļķīte.
Ja nu vienīgi slātavieša garais svārks ar lakatiņu ap kaklu un ādas zābakiem vēl daudz maz ļauj vīrietim stāju saglabāt.