* * *

10.11.05 19:48
Nu lūk. Kamēr dreamisover savā dreamlandē jauc sapni ar nomodu, tikmēr es ar galvu kā lāpstu roku. Ko roku - nezinu. Smiltis, ko pili būvēt vai tikai bedri, kur iekrist. Pārvelkos mājās kā tāds sieviešu žurnālos aprakstīts vecis-biznesmenis. Atkrist kaut kur un blenzt truli. Kaut kur. Un klusēt. Īgna, slinka, nejauka. Atstāju nemazgātas krūzītes un neizbērtus pelnutraukus. Virinu ledusskapi, bet nepasaku paldies tam, kurš piepilda. Nez pa kuru laiku. Tfu.
Ja dzertu - tad nodzertos, lai stresu noņemtu, točna. Bet nedzeru. Tad nu pārpīpējos vai pārēdos. Vakaros, jo pa dienu nav laika. Nesakiet, ka slikta darba organizācija. Vienkārši par daudz tā darba. Un varbūt par biežu braukāju apkārt. Te nedēļiņa, tur nedēļiņa. Bet no tām nedēļiņām jēgas nekādas. Biji un izbiji. Tik vien darbi iekavēti. Pareizāk kā dreamisover - kad prom, tad prom. Bet es nevaru. Nevaru es.