Kārtojot grāmatas, atklājās, ka man ir četri Lerha-Puškaiša pasaku eksemplāri. Tipiskas manas fobijas sekas: kad liekas, ka kāda man ļoti mīļa grāmata ir pazudusi, es nerodu mieru, pirms neatrodu vai nenopērku jaunu. Acīmredzot, ar Puškaiti man tā ir bijis trīs reizes.