* * *

31.8.05 22:11
Atceros, kad es pirmo, nē, otro reizi biju Amsterdamā, kopā ar Pogu, mums viesnīcā arī bija tādas baisas kāpnes, šauras un stāvas, un vēl uz riņķi. Bet ar sarkanu paklākju. Un pārvaldnieks vis nebija nekāds lāga vīrs, bet briesmīgs īgņa, un mums likās, viņš ar neslēptu baudu noskatās, kā mēs stīvējam augšā savus koferus uz 3.stāvu.
Bet kad braucām prom, tad mums jau viss bija pofig; aizbraukšanas laiks bija - es nezinu, ars rīts vai vēls vakars - bet, kad visi guļ. Un mēs tos koferus iestūmām un laidām lejā no pašas augšas, ka dārd. Un, ja kādā līkumā ieķērās, tad tik ar kāju - bladāc! Visa viesnīca rībēja.