* * *

Re: "Izvēlēties citu Sīzifu"
27.6.03 20:21
"Tu arī šobrīd, izmantojot intelektu, producē stāstu". ( A.)

Varbūt arī tas ir stāsts, tikai man liekas, ka tas vienalga ir viens no pieciem vispār iespējamajiem (man šķiet, ka HLB tomēr mazliet kļūdījās) un vienalga par vienu - par mani pašu. Jo citu stāstu es vienkārši NEVARU izstāstīt. NEVARU. Un, ja vārds ir tas satrupējušais tilts pa kuru man jāiet, lai nonāktu pie sapratnes, tad nekas jau cits arī neatliek kā producēt stāstu noteiktu gramatisko likumu ietvaros. Bet, manuprāt, tas nenozīmē patības nedisciplinētību, gluži pretēji - tas ievelk robežas un iekrāso laukumus kādas cilvēciskās vienības kontūrkartē. Bet atšķirībā no tām burtnīcām skolas laikā, šis zīmējums nevar būt neprecīz, jo ir vienīgais un bez etalona.

Kas attiecas uz ticību, tad no reliģiskā viedokļa to neesmu piedzīvojusi un kādu laiku stipri vien to pārdzīvoju. Tagad šķiet, ka ticu,tikai nevis faktiem un stāvokļiem, bet procesiem cilvēkā un ap to. Bet tā kā intelekts ir samuslis par to, tad stāstu izstāstīt par to ir grūti. :)))

Tevis pieminētais ledus gabals patiešām ir neērts, bet tieši tāpēc es arī brīnījos, jo man likās (varbūt pārpratu), ka Tu šobrīd izvēlies tieši to. :)
es zinu - tas ir liels kārdinājums un arī bauda būt malā stāvētājam un vērotājam un visa apšaubītājam, jo liekas, ka par LIETU, ir jārunā no visām malām un pusēm un viedokļiem u.t.t. Bet tad es sajutu (un tieši tā - sajutu, nevis izdomāju), ka patiešām zināt lietu es varu tad, ja esmu nevis ārpus tās, bet tajā. Nu vismaz vairāk par pļavu es pateikšu iekrītot tajā līdz ausīm nevis apejot tai apkārt un aprakstot to. :))

Bet ja par mīlestību, tad es jau reiz Tev atbildēju. (nr. 100) ;)Tā gan nebija īsta atbilde. Tagad ir cita. :) Varbūt to Tavā žurnālā?

Tikai pateikšu, ka mīlēt, tas, manuprāt, ir visu laiku. Tur nav - sanāk / nesanāk. Principā tas ir tā kā ar riteni vai peldēšanu - nav iespējams aizmirst, ja esi iemācījies. :)