* * *

par tēmu
25.6.03 22:24
nekas nav nieki. ne slēpšanaš ne ne - slēpšanās. tie esam mēs. tādi kādi esam. tas viss ir mūsos. viss. ja jau par paslēpēm runājam, tad žurnāls ir dārzs, kur zem katra krūma, kur katrā dobumā, aiz mazmājiņas, zem ķerras, kurmja rakumos paslēpies sēdi tu pats. tas ir kā "adaptācijas" otrā brāļa scenārijā - visi ir viens. un aizvienbiežāk es noticu tam, ka vienīgais, ko var atklāt esi tu pats. arī citos. arī šeit. bet to, kas ir atklājams, nav jēgas izgudrot.
bet vārdi ir kā kurpes. sāc iet, uzvelc tās, ej, nomin papēžus, izmin kapes, dabū cauras zoles un tad sajūti ceļu. aiziets jau tik tālu, ka atgriezties vairs nevar, kurpes novelc un ej tālāk basām. saki, ka var uzreiz ar basām? varbūt, ka kāds arī var, bet man jau liekas, ka tomēr nē. kurpes ir spieķi un spieķi ir kurpes. :)) vo kā skalamburila. :))
:)