* * *

22.8.05 14:57
Ne nu tas, ko citi, bet es pati jūtu disonansi, teiksim, starp audumiem, materiāliem, faktūrām, krāsām... un ja nav saskaņas (manā, subjektīvajā izpratnē), es jūtos kaut kā traucēti. Redz, tas jau neattiecas tikai uz "izejamo apģērbu",- ja es runāju par to, kā ģērbjos laukos, ja tās ir tās pašas manis kaut kur iepriekš minētās trenūzenes un džemperis, tad arī tiem jābūt kaut kādā savstarpējā saskaņā vai, he-he, dialogā. Bet laukos jau vieglāk. Uz darbu es nevaru iet tāda kā staigāju laukos, jo klienti man neuzticēsies:) Man patīk sev patikt, bet tas jēdziens tālu pārsniedz modes/nemodes un citiem-patīk/nepatīk robežas. Patīk sev patkt, tik pat lielā mērā kā gribas dzīvot vidē, kas ir man, tieši man patīkama.