* * *

10.7.05 12:56
Es atzīšos, ja izdzirdu par dabas katastrofām un ja tā notikusi bez upuriem vai vismaz pāris nograutām mājām, tad šķiet, ka nav nemaz bijusi ne katastrofa, ne stihija. Vismaz vērā ņemama katastrofa. Kaut gan patīk, ja pūš tik stiprs vējš, ka gāž no kājām nost, un esi viens uz ceļa, cīnīties ar vēju un zināt, ka nevienam to nevarēs atstāstīt, jo neviens tā pat nesapratīs manas īstās tā mirkļa izjūtas. Tad var arī bez upuriem.