- 16.5.05 14:45
-
Ford Madox Brownlabdien, meitenes :)
es savukārt vakar pirmo reiz mūžā apmeklēju solāriju. bija jauki. un jūtos labi, un kilogrami nav lieki.
bet es atceros to sajūtu, man tas bija uznācis kaut kur ziemas sākumā - kad es ēdu, ēdu, riju, un tikai lobīju visādus tur avokado, cepumus, bulciņas, nu viskautko garšīgu. nevis kā tagad - pa druskai apēd un esi laimīgs. bet absolūti bez sāta. pusdienās gribas nevis salātiņus, bet divas lielas kotletes ar mērci un ceptos karpeļus! tuklēju acīmredzami.. un tiešām - vīrietim ir vienalga. Bet man (!!!!!!!!!!!!!!!!!!!) - man šķiet (tā ir tā galvenā panika) ka es NEKAD vairs nebūšu tik tieva kā agrāk. kaut gan es zinu, ka tādas reizes uznāk un pāriet, bet nu tai brīdī es to aizmirstu. sākas paššaustīšana! neēdu. bet arī neploku. (jo vienā dienā jau tas nepazūd) es nodomāju - nu viss. palēninātā vielmaiņa ir klāt. es tagad būšu tukla līdz mūža galam.
bet, protams, pēc nedēļas sāk uzlaboties, mazāk gribas ēst, sāku vingrot kautko no rītiem (uzaug muskuļi, atkal panika). tad vēl pēc nedēļas jau ir redzams mazākās ēsšanas rezultāts, un svaru bultiņa noplanē atpakaļ uz "normālo svaru". bet nu tās trīs - četras nedēļas ir neciešamas :D
Turies, skuka :)