* * *

23.4.05 14:43
Nē, saproti, es tādus jautājumus pat neuzdodu. Viņi paši uzsāk sarunas. Un es, es vēl vairāk, es pie tam teicu: Nu, skaties tu man, ja šitie burkāni nebūs garšīgi! Un šis tik smēja, un es arī, un viss likās tik brīnišķīgi. Un tagad tāda vilšanās. Pat ne burkānos, bet cilvēkā. Un savā naivumā. Tas ir, nē - naivums sevi, kā vienmēr, attaisnoja. Vilšanās savā pieredzē. Kurai taču vajadzēja uzkrāties tik ilgā un grūtā mūžā.