* * *

16.6.03 00:29
:) Padomā tik. Nupat gribēju uzdot to jautājumu. Par māju skaitu.
Man ir māja, kurā varu būt viena, un māja, kurā nevaru.
Māja, kurā nevaru, vairs nav mana māja.
Māja sāk grūt tajā brīdī, kad neviens vairs negrib (neredz iemeslu) nolikt atpakaļ savās vietās lietas. Zūd kārtība. Lietu kārtība. Lietu it kā kļūst vairāk, bet tās ir zaudējušas savus vārdus. Kļuvušas nepzīstamas. Svešas. Naidīgas.
Māja kā ainava, kas atmiņās ir tīra un sakopta, un pēkšņi - aizaugusi ar krūmiem un nezalēm. Upītes krasti ieauguši vītolu biežņā, pļavas vietā kārklu jaunaudze. Pazudušas visas takas.