- 11.2.05 08:26
-
Šis, savukārt, apsaukā meitenes par "izpistām kucēm". Un, kā teica skolotāja, neizskatās, ka viņš nezinātu šī vārda nozīmi. Bailes, ka nepielīp... Un zini, viņš savās trakajās dusmās ir tik nenomierināms, ka ķer visu, kas pa rokai- met ar krēslu, ķer nūju. Patiesībā tas ir bīstami. Es nezinu, vai jānotiek kaut kam patiesi traģiskam, lai skolotāji iejauktos nopietni.
Mans puika nav vienīgais upuris, viņš jebkurā brīdī spējīgs pātrskaisties uz katru, tikko viņam ir mazākās aizdomas, ka viņš tiek kaut kā aizskārts.
Jāteic, bērni no viņa arī baidās un mēģina neprovcēt, tomēr gadās pat tīri nejauši. Bet šajā reizē viņš kaut ko riebīgu pateicis par mani un manu grāmatu - kaut ko rupju - es īsti nezinu, ko, man liekas - mans puika slēpj, lai mani nesāpinātu. Un tad, protams - vecāki tomēr svēta lieta - gājis vaļā. Manējais par viņa tēti kaut ko (tipa, šis nemākot komjūteru ieslēgt, lai gan strādā kaut kādā kompjūeru firmā), un tad lielais meties manējam virsū. Izplūkto matu daudzums bija iespaidīgs, mēbeles lidojušas pa gaisu.