* * *

8.1.05 13:53
skuciņ! esmu ar justu kopā, tev to vajadzētu zināt. un šeit ir ļoti labi apģērbu un apavu veikali. uz jauno gadu bija atbraukuši 2 latvieši no rīgas un viens no parīzes. tad lūk, tas parīzietis bija traks uz gaumīgu apakšveļu, kādas parīzē neesot, bet šeit, raugi, ir. tā nu viņš staigāja un izvēlējās, tikai, kad bija jāpērk, izrādījās, ka pirmais janvāris un viss ciet. aizbrauca uz savu parīzi pavisam sašļurcis bez jaunās paaudzes auduma apakšbiksēm, bet solījās pie izdevības atbraukt vēl. tad ar abiem pārējiem viesiem gājām iepirkties uz ziemeļtirgu, kuru mums bija ieteikuši kā labu vietu stilīgām drēbītēm. izrādījās, ka tas bija pilnīgs lupatu tirgus, kur lielākoties viss samests kastēs un katrs apģērbgabals maksā vienu eiru. tad man arī ausīs ieskanējās ieteicēja balss, kura taču skaidri teica "būs jāparakājas", kā gan biju to piemirsis. tur, protams, nenopirkām neko, jo rakāties negribējās, toties bija ļoti plašā piedāvājumā audumi, domāju, ka šuvējs no tāda tirgus apmeklējuma gūtu lielāku gandarījumu.
mājupļceļā mūs gaidīja liels loms. iegājām retroapģērbu veikalā (retro - tā kā no 70. gadiem), tur meitene, kurai ir neparasti asa redze uz skaistām lietām, aši uzvilka mugurā garu kleitu ar tādiem kā volāniem, kas ne vien derēja kā uzlieta, bet arī piestāvēja bezbožna. puisis tika pie jaunas cepures un džemperīša. par džemperīti noteikti jāpastāsta atsevišķi, jo tam bija uzšuves plecu rajonā, tā kā ar putuplasta pildījumu: rezultātā puisis ieguva neparasti vīrišķīgas aprises. justiņš nopirka stilīgu bati sarkanu krekliņu. vārdiem nevar aprakstīt, cik ļoti šie apģērbi piestāvēja saviem jaunajiem saimniekiem! tālāk gājām pirkt zābaciņus. te jāpiebilst, ka puisim kājas izmērs ir liels - četrdesmit piektais, un rīgā tādus apgādā ar tīrām klumzacībām. tad klausies: sapirkās viņš divus pārus sev, vienu ikdienai, otru - cilvēkos iešanai, plus vēl ziemas zābaciņus meitenei un kopumā šķīrās tikai no 130 eirām.
nākamā vieta bija tirgus (vēl viens, ne tas, kur jārakājas). tur meitene sapirkās dažnedažādas šallītes saviem radiem, bet puisis tika pie jocīgi piegriezta rupja auduma mētelīša - rīgā tādus neatrast.
ak jā, aizmirsu pateikt: es pats šajā visā iepirkšanās eiforijā tiku pie jauna mēteļa - vecrozā rūtaina mētelīša, kas labi aiztur vēju, lietu un aukstumu, turklāt ir dikti gaumīgs + šalles, protams, ko būtu likt ap kaklu pie mētelīša. to veco mēteli, kuru maksimā, laužot dakšiņas un cīnoties ar cietiem frī kartupeļiem, smērēju ar majonēzi, izmetu miskastē. nafig tāds.