* * *

31.12.04 20:54
Man no visa ir bailes šodien, kādreiz uz paģirām bija bailes, bet tagad tāpat vien, ārā jau sākuši šaut, šauj un šauj, un tā briesmīgā migla, pa kuru jābrauc uz vietu, kurā mūs piekaus krievi, un Andris ar puiku aizbrauca uz Žagarkalnu, arī pa miglu, un tur arī šaus, šaus uz nebēdu, troksnis un jukas, pēcpusdienas sapnī es biju iegrimusi kādā citā pasaulē, man liekas, tur bija silts ūdens un ūdenszāles, un viegls erotisks uzbudinājums, silti silti, un viegli, it kā bez svara, bez ķermeņa, man tāds svešs ķermenis pēdējos mēnešus, svešs un neērts, rokas nevar pacelt, ne pēc mana mēra, laikam tādēļ, ka daudz slimoju, Andris mani pamodināja, kad šie abi brauca prom, nespēju izrauties no sapņa, daudz laimes dzimšanas dienā tad, - es teicu šķiroties,un nobučoju viņu, - kā tad, kā tad! - fui, nē, - daudz laimes vārda dienā, fui, nē, daudz laimes... jaunajā gadā... puikam pārmetu krustiņu, nesmejaties.
Un no jaunā gada arī man bailes.