- lasu tevi, un aizdomājos kā es to visu veidoju ar savu dēlu...
- 3.6.03 15:39
-
varbūt kautkā šitā:
-neaudzinu viņu, bet pašam ļauju augt. Tikai mēģinu parādīt pareizo virzienu. Pareizo jūtu kautkā intuitīvi, nu vismaz tā domāju. Neiet manu virzienu - nesatraucos, lai nokļūdās...un arī pēc tam nepārmetu neko.
-atklāti pārdzīvoju viņa neveiksmes, bet nežēloju asaraini un salkani - tas sanikno. Viņš tai mirklī meklē atbalstu navis vēl kādu, kurš izrādās tikpat žēlojams.
-un vienmēr cilvēkos viņu aizstāvu kā tīģeriene, lai arī varbūt jau jūtu, ka pie vainas ir viņš. Pa ausīm sadot paspēs vienmēr, bet ja neplnīti būs cilvēku klātbūtnē nopelts, vilšanās mātē būs liela.
Oga.