* * *

27.10.04 01:38
zini, mēs šopavasar gribējām izbēgt uz kādu siltu vietu, bet bez visādiem tur kultūršokiem, caurejām, čūskām un reliģiskiem fanātiķiem, kas citkārt ceļojot ir augstā vērtē (ok, varbūt mīnusojam caureju) - pēc garās ziemas vilka tikai уколоться солнцем и забыться на две недельки до второго... kāds čoms smiedamies ieteica, ka mums vajagot на Канары, par ko mēs sirsnīgi norēcāmies un sitām plaukstas. tomēr, maķenīt pastudējot pieejamos avotus, manā tēva sūtīto pastkaršu radītajā priekšstatā par Kanāriju salām kā plānu smilšu strēmelīti, noklātu cilvēkveidīgu zvilnošu skudru ordām un debesis skrāpējošu izcili neglītu betōna kluču ieskautu, radās plaisas.
Bija baigi ok. Pāris dienas uzkrāt spēkus un aidā nafig prom no tūristu objektiem, kas neaizņem ij ne simto daļu - uz Īstajām salām.
Es tā saprotu, ka Zanzibārā iespēja notīties ir tikpat liela, turklāt apdzīvotajās vietās valdošais kultūrmikslis (āfrikāņi, indusi, ķīnieši, arābi un kas vēl ne) esot visnotaļ savdabīgs un fascinējošs. Ja brauciens uz Taizemi būtu kā viesošanās pie sena, laba drauga, tad Zanzibāra varētu slēpt vairāk jaunatklāsmes iespēju. Tev, izklausās, vairāk par sevi jāpadomā - vai vairāk velk uz trakulībām un dēkām vai tīkamu atpūtu (ar dēku un trakulības elementiem) un savākšanos pirms kārtējā Ledus laikmeta.
Es te, saprotams, nāvīgi shematizēju un vienkāŗšoju, bet Tu taču saprati, vane? ;)
Jā, tikko man čomi atsitīs savus ieteikumus Zanzibāras sakarā, došu zināt.